No pagasta vēstures

1935. gadā Andrupenes pagasta platība bija 243,7 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Andrupenes, Andzeļu, Artemovas, Dorotpoles, Liepušķu, Pušas, Rudušķu, Virandas un Zelenpoles ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Andrupenes ciemam pievienoja Bižas ciemu, 1959. gadā - Liepušķu ciema Raiņa kolhoza teritoriju. 1960. gadā kolhoza "Partijas XXI kongress" teritoriju pievienoja Ignatovas ciemam. 1962. gadā kolhoza "8. marts" teritoriju pievienoja Pušas ciemam. 1968. gadā Andrupenes ciemam pievienoja Ignatovas ciema padomju saimniecības "Andrupene" teritoriju, 1977. gadā - daļu Jaunokras ciema, bet 1979. gadā vēl daļu likvidētā Jaunokras ciema teritorijas. 1990. gada ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju pievienoja Dagdas novadam.

Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu no 2021. gada 1. jūlija  Andrupenes pagasts ietilpst Krāslavas novada administratīvajā teritorijā.

Andrupenes pagasta raksturojums

Andrupenes pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos. Robežojas ar sava novada Andzeļu, Dagdas, Konstantinovas un Aulejas pagastiem, Aglonas novada Grāveru un Kastuļinas pagastiem un Rēzeknes novada Pušas un Mākoņkalna pagastiem. Pagasta centrs atrodas Andrupenē. Pagasta platība ir 136,2 km2.

Daba

Andrupenes pag. atrodas Latgales augstienē Maltas pazeminājuma, Rāznavas. Feimaņu un Dagdas pauguraines saskares vietā. Reljefs izteikti paugurains ar pazeminājumiem un purvainām ieplakām. Augstākie pauguri: Butkāna (217 m vjl), Agliunas (204.8 m vjl.), Zelta (201,3 m vjl.). Dubuļa kalns, Rubuļkalns u. c. pag. teritorijā un tā robežteritorijās atrodas 28 ezeri. Liel. ezeri ir centrālajā un A daļā - Bižas ez. (pl. 1,74 km2. 6 salas, vid. dziļums 1,1 m, liel. - 2,4 m, ezers stipri aizaudzis), Olovecs (pl. 1,65 km2, 4 salas, vid. dziļums 3,1 m, liel. - 5 m), Visolda ez. (96,4 ha, vid. dziļ. 3,5 m, liel. -5 m; zivsaimn. nozīmīgs ezers). Liel. upe Baida iztek no Bižas ezera Z gala, tek pa purvainām pļavām, samērā garā posmā tā veido robežu ar Kastuļinas pagastu. A, veidojot robežu ar Andzeļu pagastu.

Andrupenes pagasta ievērojamākie novadnieki

Janīna Gribuste (dz.1940) – Māksliniece (keramiķe), izglītības darbiniece (Rēzeknes lietišķās mākslas skolas pasniedzēja, keramikas nodaļas vadītāja). Meistares darbi skatāmi muzejos Latvijā, arī Maskavā. Daudzi keramikas darbi atrodas arī Latvijas, Austrijas, Kanādas, Polijas, Norvēģijas, Vācijas, Zviedrijas pilsoņu privātkolekcijā.

Pēteris Zvidriņš (dz.1943) – Habilitētais ekonomikas doktors, izglītības darbinieks (profesors; LU statistikas un demogrāfijas katedras vadītājs).

Jānis Briļš (dz.1937) – Lauksaimniecības darbinieks, zootehniķis, pašvaldību darbinieks, novada vēstures glabātājs.

Kultūras un dabas pieminekļi

Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi ir Andeņu senkapi. Brīveru Garadkas kalns-pilskalns, Staleidzānu Svilušais kalns (Kara kapi)-pilskalns. Pagasta Z daļā atrodas dabas parka «Soļoja (Salāja) ezers» sauszemes daļa, kas piekļaujas ezeram no D un A. Parkā ietilpst mežainā un paugurainā ezera apkārtne, ko maz skārusi cilvēka saimnieciskā darbība. Parks dibināts 1999. g. kompleksā dabas lieguma «Salāja ezers ar apkārtējo ainavu» (dib. 1977.g.) vietā. Pagastā apzināti vairāki dižkoki: ozols Vecokrā (apkārtmērs 5,02 m), apse Kraukļos (5,62 m), apse Astašovā (5,2 m), liepa Zaļmuižas saimniecībā «Murāni» (5,5 m), liepa pie Andrupenes katoļu draudzes mājas (5.18 m), liepa netālu no Kraukļu ciema (4,05 m).

Reliģija

Pagastā darbojas divas katoļu baznīcas: Andrupenes Svētās Jaunavas Marijas baznīca un Okras Svētā Heronima baznīca. Andrupenes katoļu baznīca uzcelta 1850. gadā. Okras katoļu baznīca uzcelta 1819.g. atrodas Vecokrā. Tās pagrabstāvā ir Skirku ģimenes kapenes. Līdz 1993. g. pastāvēja arī Maslovas vecticībnieku dievnams.

Andiņu, Andrupenes, Bižas, Černoručjes, Janovcu, Jaunokras, Malkas Maslovas (vecticībnieku), Pozdņakovas, Vecokras, Zundu kapsēta.