Dagda
Dagdas pilsētas raksturojums
Iedzīvotāju kopskaits – 1990 (uz 01.01.2021.)
Platība – 3km2
Iedzīvotāju blīvums – 663 iedz./km2
Dagda ir viena no jaunākajām pilsētām Latvijā. Tā ir gleznainu pakalnu un ezeru ieskauta pilsētiņa, kura atrodas Latvijas Dienvidaustrumu daļā – Latgalē, 26 km uz ziemeļaustrumiem no Krāslavas, 267 km attālumā no Latvijas galvaspilsētas Rīgas.
Dagda atrodas Dagdas ezera un Narūtas upītes krastos.
No pilsētas vēstures
Dagda dibināta XVII gs. Tās pamatlicējs bija Jānis Francis Hilzens – Kurzemes hercogistes kanclers, kas deva apdzīvotai vietai nosaukumu DAGETEN. Viņš arī organizēja pirmo katoļu draudzi un uzcēla koka baznīcu. Tā no šī brīža sākās rakstītā pilsētas vēsture.
Hilzenu dzimtas pārstāvji bija sava laika progresīvi cilvēki. Hilzenu dzimtas pēdējais pārstāvis Idzi mira 1788.gadā. Viņa atraitne pārdeva muižu Buiņickiem. Tā sākās Buiņicku ģimenes vēsture Dagdā. Pazīstamākais no viņiem bija rakstnieks, publicists Kazimirs Buiņickis, kas deva lielu ieguldījumu literatūrā, grāmatniecībā un sabiedrības attīstībā ne tikai Dagdā, bet visā Latgalē kopumā.
Tā laika gaitā Dagdas muižā izveidojās unikāla bibliotēka, arhīvs, mākslas un arheoloģijas darbu kolekcija, kas bija Hilzenu un Buiņicku aktīvās darbības rezultāts. Taču diemžēl visas šīs vērtības gāja bojā 1863.gadā, kad zemnieku nemieru laikā tika nodedzināta muiža. Pāri palika tikai parks un izraktie kanāli. Pēc tam Dagda daudz ir cietusi arī abu pasaules karu laikā, kad tā tika nopostīta un nodedzināta. Bet neskatoties uz to, tomēr atkal un atkal no jauna attīstījusies un augusi.
1950.gadā ciemam tiek piešķirts pilsētciemata statuss. 1950. – 1962.g. Dagda kļūst par Dagdas rajona centru. Šajā laikā tiek izveidoti vairāki rūpniecības uzņēmumi un uzceltas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas.
Tā laika gaitā soli pa solim Dagda attīstās, līdz 1992.gadā tai tiek piešķirtas pilsētas tiesības. Kopš 2000.gada pilsētai ir arī savs karogs un himna.
Reliģija
Dagdā darbojas Romas katoļu draudze, Sv. Nikolaja pareizticīgo draudze, vecticībnieku draudze.
Dagdas pilsētas simbolika
Ģerbonis
Dagdas ģerbonī uz zelta fona attēlots no sarkanām liesmām atdzimstošs Fēnikss. Fēnikss - teiksmains putns. Tam piemitusi spēja vecumā sadegt savā ligzdā, pēc tam no jauna atdzimt no pelniem. Fēnikss ir nemirstības, mūžīgās atjaunošanās, atdzimšanas simbols. Ģerboņa augšējā labajā stūri melns trīslapu krusts. Krusts ir kristiešu reliģijas simbols.
Karogs
Karoga krāsas ir zili baltas. Zilā krāsa atspoguļo ģeogrāfiski telpisko vidi – daudzos ezerus Dagdas novadā. Baltā krāsa ir garīgās skaidrības krāsa. Karoga centrālajā daļā izvietots ģerboņa attēls.
Karoga krāsas simbolizē mūsu senčus – zilā – somugru ciltis, bet baltā – baltu ciltis.
Himna
No uguns un no pelniem,
Gadsimtu putekļos kaisītiem,
No senču izceltiem celmiem
Tu mūsos sīkstumu raisīji...
Dagda, Tu, šūpulis mūsu
Dagda, Tu šūpulis
Un spīts,
Atkal dzimst Fēnikss,
Pār ezeru nolaižas,
Nesdams mums cerības,
gluži kā rīts
gluži kā rīts!
Baltās baznīcas zvani –
Hilzenu veltījums paaudzēm.
Dagda un Latgale mana,
Tu sirdī man cerību saudzē!
J.Platača vārdi
N.Dārznieka mūzika
Veltījumi pilsētas 25 gadu jubilejai