No pagasta vēstures

Līdz 1945.gadam Ķepovas teritorija bija iekļauta Asūnes pagastā. 1945. gadā no Asūnes pagasta atdalīja un izveidoja Apaļu ciema padomi un Ķepovas ciema padomi, kuras 1949.gadā tika apvienotas un izveidota Ķepovas pagasta teritorija. Ķepovas pagasta teritorijā iekļautie lielākie ciemi - Apaļi (Apoļi) un Neikšāni, kā arī citas apdzīvotas teritorijas kā Dinaborčiki, Blusova, Ķepova, Lukševa (Lukšova), Meļķeri, Pļesņeva, Posova, Vorzova, Lielie Katrinišķi, Madalāni, Tukiši un citas uz šodienu neapdzīvotas vietas.

Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu no 2021. gada 1. jūlija  Ķepovas pagasts ietilpst Krāslavas novada administratīvajā teritorijā.

Ķepovas pagasta ievērojami novadnieki

Konstantīns Raudive – 1909.-1974. Filozofs, rakstnieks, parapsihologs. Vieni no darbiem – „Nedzirdamais kļūst dzirdams”, „Sapņi un īstenība”, „Laikmetu ārdītāji”.

Konstantīns Aizpurs – 1919.-2003. Atdzejotājs, dramaturgs, dzejnieks.

Norberts Neikšānīts (Trepša) – 1913.-1972. Katoļu garīdznieks, rakstnieks, grāmatu apgādu darbinieks.

Mečislavs Dubra – 1934.-2003. No 1976. līdz 1984. Rīgas pašvaldības vadītājs.

Arheoloģija

Mīsnīku (Misnikovas) pilskalns Zamščina, Posovas senkapi (kapu kalniņš), Vorzovas senkapi.

Reliģija un kapsētas

Meļķeru kapsēta un Vorzovas kapsēta. Ķepovas iedzīvotāji pieder pie Asūnes draudzes.

Robežpagasti

Asūnes pagasts, Bērziņu pagasts, Svariņu pagasts, Robežnieku pagasts, Baltkrievijas Republika.