Daba

Augstākie pauguri (194,1 m un 186,5 m vjl.) atrodas Šķaunes valnī, kas ir ZA-DR virzienā orientēta vaļņveida reljefa forma Latvijas un Baltkrievijas pierobežas joslā, tās kopējais garums 16 km. Pagasta R daļā tek Sarjanka (Daugavas labā pieteka), tās lielākās labās pietekas pagasta teritorijā – Deņica, Malcenka ar Oļšanīku, kreisā pieteka – Molneica ar Grovu un Melno grāvi. Uz Sarjankas pie Timinovas bijušas ūdensdzirnavas. Vairums ezeru atrodas ZA daļas reljefa pazeminājumā: Gordojs (Gordovas ez.; pl.45,3 ha, vid.dziļ.3,5 m.liel.-5,5 m), Ciša (Ķīšu) ez. (27.6 ha). Molovja (Molvejas) ez. (26,4 ha), L.Palts (21,6 ha), Mačula ez. (9.4 ha). Pagasta centrālajā daļā atrodas stipri aizaugušas Greivas ez. (6,4 ha) un Novičku ez. (2,0 ha). 44% pagasta platības aizņem meži (Landskoronas, Andžānu mežs). Purvi nelieli: Bricu purvs (pl.25,0 ha), Muizinīku purvs (25,0 ha), Būbins (25,0 ha). Tronišku purvs (18 ha).

Kultūras un dabas pieminekļi

Valsts nozīmes arheoloģiskie pieminekļi: Greivu I un II apmetne, Poleščinas (Poliščinas) pilskalns (Gorodok). Rubuļu pilskalns (augst. 10 m).

Valsts nozīmes arhitektūras piemin. – Landskaronas katoļu baznīca ar žogu un diviem zvanu torņiem (1828.g.). Valsts nozīmes mākslas piemin.- altāris (19.gs.1.p.) un vitrāža (19.gs.2.p.) Landskoronas baznīcā.

Vietējās nozīmes arheologiskie pieminekļi – Mazurovas viduslaiku apmetne un kapsēta.

Nozīmīgi arhitektūras pieminekļi: Šķaunes aizsargu nams (20.gs. 30.gadi; mūsu dienās pagasta padome), Landskaronas muižas stallis (19.gs.2.p.), Timanovas muižas kungu māja (19.gs.b., 1934.g.).

Vēsturiskie pieminekļi saistīti ar 2.pas. karu. Šķaunē ir 2.pas. kara kritušo brāļu kapi un piemiņas akmens. Netālu no Baltkrievijas un Latvijas robežas uzstādīts piemiņas akmens 43.Latviešu strēlnieku gvardes divīzijai, kas 1944.g. 18.jūnijā šķērsoja Latvijas un Baltkrievijas robežu. Pie pagasta padomes ēkas ir piemiņas plāksne 130. Latviešu strēlnieku korpusam. Arī pie tautas nama uzstādītas piemiņas plāksnes 1940.g.9.oktobrī padomju okupantu arestētajiem un vēlāk nomocītajiem robežsargiem.

Aizsargājams dabas objekts ir Landskaronas muižas parks (pl. 6,4 ha), kur aug divi dižkoki – kļava un sudrabkļava. Pie Cirša ez. un Bricu apkaimē apzinātas divas reti sastopamu augu atradnes.

Ievērojamākie novadnieki

J. Meikšāns (1909 - 1942) - lauksaimnieks, Šķaunes pag. vecākais, apbalvots ar Atzinības Krusta V šķiru # 468.

M. Andžāne (1909-1988) - dzejniece; dz. Mačos; 1944.g. emigrējusi, mirusi ASV.

K. Andžāne (1927) - dzejniece; dz. Landskoronā.

G. Groms (1928-1987) - bērnu ārsts, Latvijas Pediatru zin. b-bas priekšsēdētājs.

R. Jermaks (1931) - komponists.

Reliģija

Pagastā darbojas Landskoronas Vissvētās Trīsvienības baznīca ar draudzi. Koka kapela Landskoronā bijusi jau 1696. gadā. Nav zināms, kad celta koka baznīca, bet 1769. g. tā ir jau bijusi. 1828. g. par muižnieka M. Karņicka līdzekļiem uzcelta tagadējā Landskoronas baznīca. 1859. g. ta atjaunota un paplašināta. Baznīca ir 20 m gara un 14 m plata vairākjomu ēka ar skārda jumtu un flīžu grīdu. Sākotnēji Landskoronas draudzi apkalpoja Pasienes dominikāņi, bet kopš 1773. g., kad izveidoja pastāvigu draudzi, tajā kalpo katoļu prāvesti. Dievkalpojumi notiek latgaliešu valodā. Borkuicu, Bricu, Kovaļku, Maču, Mazurovas, Muižnieku, Šķaunes vecā un jaunā (-35 gadi) kapsēta, Zeiļovas kapsēta.