No pagasta vēstures

1945. gadā Ezernieku pagastā izveidoja Svariņu ciema padomi. 1954. gadā Svariņu ciemam pievienoja Žogotovas ciemu. 1960. gadā Svariņu ciemam pievienoja Bērziņu ciema padomju saimniecības "Cīņa" teritoriju, bet Svariņu ciema Ļeņina kolhoza teritoriju pievienoja Ezernieku ciemam. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Dagdas novadā.

Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu no 2021. gada 1. jūlija  Svariņu pagasts ietilpst Krāslavas novada administratīvajā teritorijā.

Pagasta raksturojums

Svariņu pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar Dagdas, Ezernieku, Šķaunes, Bērziņu, Ķepovas un Asūnes pagastiem. Lielākās apdzīvotās vietas ir Svarinci (pagasta centrs), Panova, Bunčova, Loci, Kairiši, Dabračina. Pagasta platība ir 92,2 km2.

Daba

Svariņu pagasts atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainā. Reljefs gk. Lēzeni paugurains, abs. Augstums tikai dažviet pārsniedz 190 m vjl. (Majaka k. – 202,1 m vjl., pauguri pie Kairišu ez. Un tā apkaimē – 195,2 un 191.2 m vjl.). Pagastam cauri plūst Čaušica (Sarjankas labā pieteka), tā iztek no Caušu ez., uzņem vairākas mazas pietekas (Zviergzdupi). Arī meliorācijas novadgrāvjus. Pagasta DA malā līkumo Lukšova (Akticas labā pieteka). Svariņu pagastā atrodas Kairišu ez., tā pl. 33,6 ha, liel. dziļ. 8,1 m, krasti nolaideni, A malā ~2 ha liela, mežaina sala, ko no krasta atdala aizaudzis 10 m plats šaurums. Ir vairāki nelieli ezeriņi: Brīdeitis (pl. 11,7 ha; atrodas purvainā ieplakā, meliorācijas darbu laikā daļēji nolaists), Čaušu ez. (9.2 ha; pārpurvojies), Rubinaucu ez. (Galēju, Tālais ez.; 4,3 ha), Šņucinovas (1,2 ha), Kromonišku (1,0 ha), Skutulovas (1,0 ha) ez.; Giutiva ez. Vietā izveidojies purvs (pl. 12 ha). Čaušicas upē apm. kilometru no Svarinciem izveidota ūdenskrātuve (pl. 2,3 ha). Meži aizņem 50% pagasta platības (Veizinišku, Rutku, Reiniku, Veteraucu mežs). Ir vairāki mazi purviņi, gk. Zemie purvi (Šņucinovas, Veizinišku purvs).

Kultūras un dabas pieminekļi

Valsts nozīmes arheoloģiskie pieminekļi: Murānišku apmetne un senkapi (Cīmota), Reiniku (Reiņiku) senkapi. Rubinaucu (Rubenaucu) pilskalns, Babrauščinas (Babrovščinas) pilskalns. Vietējas nozīmes arheol. Piemin..- Neikšānu senkapi, Borisovkas (Dabračinas) senkapi (Kara. Franču kapi, Ostrovok), Veizinišku (Veizenišķu) apmetne. Nozīmīgi dabas objekti – papeļu un liepu alejas Dabračinā.

Svariņu pagasta ievērojamās personības

A. Brils (1933-2001) – padomju laikā lauksaimn. Ministrs un meliorācijas un ūdenssaimn. Ministrs; dz. Ruskuļovā.

Reliģija

Beresņu Sv. Annas katoļu baznīca celta 1805. g. Sākotnēji tā bijusi tikai 9 m gara telpa, kas vēlāk paplašināta. Līdz 1924. g. Tā bija Bukmuižas draudzes kapela, kopš 1924. g. – Beresņu (Beresnes) draudzes baznīca. 1935. g. Draudzē bija 2800 locekļu, t. sk. 60% latviešu, pārējie – baltkrievi, krievi, poļi. Mūsu dienās baznīca ir 17 m gara un 9 m plata vienstāva ēka.

Beresņu, Kromonišku, Locu, Murānišku, Puščas, Ruskuļovas, Veteraucu katoļu kapsēta, Svariņu pareizticīgo kapsēta.