Janvāra iedvesmas stāsts

Vecmamma Irina Trifonova

Es gribu pastāstīt par māju, kurā es steidzos jebkurā gada laikā, lietainā rudens vakarā, bargā salā, karsta vasaras dienā un saulainajā pavasarī. Tā ir manas vecmammas Irinas Trifonovas māja, Andrupenes pagastā, mājā kurā dzīvoja arī mana vecvecmama.

Mana vecmamma ir vectīcibniece un no pašas bērnības es atceros, ka vecmamma lasa lūgšanas, vienmēr, gan pirms gulētiešanas, gan pavadot kādu ceļā. Vecmammas mājā lielajā istabā ir tā saucamais sarkans stūrītis. Svēta vieta. Tur atrodas trīs lielas vecas svētbildes un daudz, daudz mazu. Lampas, sveces, galds ar puķēm. Svētkos lielajā istabā, sarkanā stūrī vecmamma klāj svētku galdu, uz galda obligāti ir vecmammas izšūts galdauts. Galds lūzt no pārpilnības, vecmamma visu prot īpaši cept baltmaizi un pīrāgus savā lielā krāsnī. Kad vecmamma gatavo viņā ieliek savu sirdī, tāpēc visi pašcepti gardumi nevar negaršot! Mūsu radinieki no visas Latvijas (un ne tikai) brauc ciemos uz Latgali uz dzimto māju. Vecmamma visus gaida, protams daudz strādā, ceļas agri, izkurina milzīgu krāsni un sāk gatavot, cept, darīt brīnumus! Mums ļoti daudz radinieku, kuri atbrauc ciemos un katru vecmamma pabaros, iedos līdzi, palūgsies par katru. 

Pašlaik esmu tālu no savas dzimtenes, no vecmamma mājas, bet kur es būtu, es noteikti atradīšu laiku atbraukt uz dzimtajām mājām, kur mani gaida, mani mīl, par mani lūdz Dievu.

 “Neaizmirstiet šajā darbu un pienākumu karuselī pateikt paldies tiem, kuri Jūs ļoti mīl, atceras un lūdz Dievu par Jums”.

Paldies, ka TU mums esi!

Jeļena Fedotova

15.01.2016.