29.04.2020

Par fiziskajām aktivitātēm, pulcējoties ārtelpusporta norišu vietāsārkārtējās situācijas laikā

1. Atļaut individuālas fiziskās aktivitātes (Attiecināms uz nodarbošanos ar sporta veidiem, kuros nav fizisks kontakts starp personām, tai skaitā arī sporta veidiem, kuros ir iesaistītas divas personas (piemēram, badmintons, teniss, galda teniss). Nav attiecināms uz nodarbošanos ar sporta veidiem, kuros ir fizisks kontakts starp personām (piemēram, cīņas sporta veidi, komandu sporta spēles, u.tml.)), pulcējoties ārtelpu sporta norišu vietās (stadionos, sporta laukumos, motosporta trasēs, āra peldbaseinos, citās ārtelpu sporta bāzēs un atklātās ūdenstilpnēs) veselības saglabāšanai un uzlabošanai, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

1.1.   fizisko aktivitāšu laikā, kā arī pirms un pēc tām tiek ievērota savstarpēja vismaz divu metru distance. Minētie nosacījumi par savstarpējo distanci neattiecas uz vienā mājsaimniecībā dzīvojošām personām, kā arī vecāku un viņa nepilngadīgiem bērniem (ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā). Ārtelpu sporta norišu vietās dalībniekiem labi saskatāmās vietās tiek izvietota informācija par distancēšanās pasākumu ievērošanas nosacījumiem;

1.2.  fiziskajās aktivitātēs neiesaistās personas vecumā zem 7 gadiem, savukārt personas vecumā virs 65 gadiem, personas ar hroniskām slimībām (hroniskas elpošanas ceļu slimības, cukura diabēts, smagas sirds asinsvadu sistēmas slimības), kā arī personas ar imūndeficītu, atrodoties sporta norišu vietās atrodas ievērojot īpašus piesardzības pasākumus, piemēram izvairīties no ārtelpu sporta norišu vietu apmeklējuma, kad tur ir liels cilvēku pieplūdums;

1.3.  ārtelpu sporta norises vietas pārvaldnieks un fizisko aktivitāšu organizators plāno cilvēku  plūsmu tā, lai novērstu cilvēku drūzmēšanos. Iespēju robežās organizē plūsmas tā, lai nodrošinātu divu metru distancēšanās iespējas sporta norišu vietas apmeklētājiem un nodrošinātu to, ka vienā sporta norises vietā atrodas ne vairāk kā 25 cilvēki;

1.4.  organizējot fiziskās aktivitātes, izvērtē vietas, kur var veidoties cilvēku drūzmēšanās (pie ieejām, izejām, tualetēm u.tml.) un veic pasākumus, lai to novērstu (iespēju robežās veido vairākas ieejas un izejas, maksimāli novērš jebkādus šķēršļus, kas varētu kavēt cilvēku plūsmu – informatīvie stendi u.tml.);

1.5. fizisko aktivitāšu organizēšanai izmanto attālinātās iespējas (reģistrācija, maksājumu veikšana u.tml.). Maksājumiem izmanto bezskaidras naudas norēķinus;

1.6. nav pieļaujama cita ar konkrēto fizisko aktivitāšu norisi nesaistīta pulcēšanās ārtelpu sporta norises vietā un pie tās. Plānojot fizisko aktivitāšu norisi, to pēc iespējas saskaņo ar sabiedriskā transporta plūsmu, lai novērstu cilvēku pulcēšanos sabiedriskajā transportā, kā arī dalībniekiem pēc iespējas ierasties ar personīgo transportu vai izmantojot citus pārvietošanās līdzekļus, ne sabiedrisko transportu. Vienlaicīgi arī tiek regulēta cilvēku plūsma, lai nepieļautu cilvēku drūzmēšanos pie sporta norišu vietas un autostāvvietās;

1.7. sporta norišu vietās neatrodas personas, kuras atbilst kādai no personu grupām, kam ir noteikts pienākums ievērot stingru izolāciju, pašizolāciju vai mājas karantīnu, kā arī personas ar elpceļu infekcijas slimības pazīmēm;

1.8. fizisko aktivitāšu norises vietā neatrodas infrastruktūras objekti (piemēram, āra trenažieri, vingrošanas rīki u.tml.), kam nepieciešama regulāra dezinfekcija, izņemot, ja tie ir norobežoti un pie tiem labi saskatāmās vietās tiek izvietota informācija, ka tos ir aizliegts izmantot fizisko aktivitāšu norisei;

1.9.   fizisko aktivitāšu norisei tiek izmantots personīgais inventārs. Ja tiek izmantots citai personai piederošs inventārs, tad pirms inventāra nodošanas citai personai un pirms fizisko aktivitāšu norises uzsākšanas veicama tā dezinfekcija. Ja inventārs tiek izsniegts sporta norišu vietā, tad personai, kura to izsniedz, ir jālieto cimdi, kā arī jāveic pasākumi dezinficētā inventāra nodalīšanai no lietotā un nedezinficētā inventāra;

1.10.  pirms un pēc fiziskām aktivitātēm netiek izmantotas ģērbtuves un dušas. Netiek pieļauta cilvēku drūzmēšanās pie tualetēm un tiek novietotas norādes par divu metru distances ievērošanu, kā arī tiek iezīmētas vietas uzgaidīšanai, lai nodrošinātu divu metru distanci. Jāveic regulāra tualetes durvju rokturu, ūdens krānu un citu virsmu, kur pieskaras liels skaits apmeklētāju, dezinfekcija;

1.11.  ārtelpu sporta norises vietā ir jānodrošina iespēja roku mazgāšanai ar ūdeni un ziepēm vai roku dezinfekcijai ar 70% etilspirtu saturošu dezinfekcijas līdzekli vai citu dezinfekcijas līdzekli, kas iznīcina korona vīrusus;

1.12.  ārtelpu sporta norises vietā nav pieļaujama koplietošanas dzēriena vai uzkodu vietu organizēšana;

1.13.  ārtelpu sporta norises vieta darbu uzsāk ne agrāk kā plkst. 8.00 un beidz ne vēlāk kā plkst. 22.00.

2. Pēc attiecīgu grozījumu izdarīšanas Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, atļaut organizētus sporta treniņus (nodarbības) individuālajos un komandu sporta veidos, pulcējoties ārtelpu sporta norišu vietās (stadionos, sporta laukumos, motosporta trasēs, āra peldbaseinos, citās ārtelpu sporta bāzēs un atklātās ūdenstilpnēs), ja tiek ievēroti 1.1. – 1.13. apakšpunktā minētie nosacījumi (tai skaitā par savstarpējo divu metru distanci), kā arī papildus tiek ievēroti šādi nosacījumi:

2.1.  sporta treniņa (nodarbības) norisei vienā treniņgrupā (Ja tiek ievēroti distancēšanās noteikumi, kā arī to pieļauj ārtelpu sporta norises vietas kapacitāte, tad vienlaikus var norisināties vairāku treniņgrupu darbs (katras grupas darbu uzraugot vismaz vienam vadītājam)) vienlaikus organizēti pulcējas ne vairāk  kā 13 personas (ieskaitot sporta treniņa (nodarbības) vadītāju);

2.2.    netiek pieļauts, ka fiziski pārklājas dažādu treniņgrupu plūsmas, kā arī tiek nodrošināta to darbības atsevišķa uzraudzība;

2.3.  sporta treniņā (nodarbībā) neiesaistās personas vecumā zem 7 gadiem.

3. Profesionālie sportisti (personas, kas ir noslēguši darba līgumus), kuri trenējas darba pienākumu izpildes ietvaros un kuri ir komandu sporta spēļu dalībnieki, ārtelpu sporta norises vietās ir tiesīgi trenēties kopā ar visu komandu, ja tiek ievēroti 1.1. – 1.13. apakšpunktā minētie nosacījumi (tai skaitā par savstarpējo divu metru distanci) (Attiecībā uz profesionālo sportistu treniņprocesu nav nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”).

4. Ārtelpu sporta norises vietas pārvaldniekam un sporta treniņa (nodarbības) vadītājam īstenot arī citus pasākumus cilvēku plūsmas ierobežošanai, kas veicinātu Veselības ministrijas rekomendāciju ievērošanu attiecībā uz Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanu, tai skaitā ārtelpu sporta norises vietas pārvaldniekam attiecīgi noteikumi ir jāiekļauj ārtelpu sporta norises vietas iekšējās kārtības noteikumos.

5. Aicināt Sporta likumā noteiktā kārtībā atzītās sporta federācijas, ievērojot tām Sporta likuma 10. panta 4. un 41. daļā noteiktās tiesības, izdot noteikumus par Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanai attiecīgajā sporta veidā ievērojamiem specifiskajiem noteikumiem sporta treniņu (nodarbību) norisē ārtelpu sporta norises vietās, kuri papildina šajā dokumentā minētos nosacījumus (Sporta federācijas noteikumi nedrīkst samazināt šajā dokumentā minētos nosacījumus (prasības) vai atteikties no tiem.). Minētie sporta federācijas izdoti noteikumi ir saistoši visiem sportistiem un sporta darbiniekiem (Saskaņā ar Sporta likuma 1. panta 2. punktu sporta darbinieks ir fiziska persona, kas darbojas sporta jomā, veicot izglītojošo, tiesneša, metodisko, sportistus vai sporta sacensības apkalpojošo, organizatorisko vai cita veida darbu.) (saskaņā ar Sporta likuma 18. panta otrajā daļā un 20. panta pirmajā daļā noteikto).

6. Fiziskas personas ir atbildīgas par 1.1. un 1.2. apakšpunktā, 1.6. apakšpunktā (attiecībā uz nesaistītu pulcēšanos) un 1.7. apakšpunktā noteikto prasību izpildi, kā arī ārtelpu sporta norises vietas iekšējās kārtības noteikumu ievērošanu un, ja attiecināms, arī attiecīgajā sporta veidā Sporta likumā noteiktā kārtībā atzītās sporta federācijas izdotu noteikumu ievērošanu.

7. Ārtelpu sporta norises vietas pārvaldnieks ir atbildīgs par 1.3. – 1.5. apakšpunktā, 1.8. – 1.13. apakšpunktā un 4. punktā noteikto prasību izpildi.

8. Sporta treniņa (nodarbības) vadītājs ir atbildīgs par 2.1. – 2.3. apakšpunktā un 4. punktā noteikto prasību izpildi, kā arī ārtelpu sporta norises vietas iekšējās kārtības noteikumu ievērošanu un ja attiecināms, arī attiecīgajā sporta veidā Sporta likumā noteiktā kārtībā atzītās sporta federācijas izdotu noteikumu ievērošanu.

 

Šo materiālu sagatavojusi Izglītības un zinātnes ministrija un tas ir saskaņots ar Veselības ministriju.