Ziņas, Ārkārtas ziņas
Piesardzība pirmajā vietā – tomēr rīkosimies pareizi un atbildīgi pret vidi
Visu pasauli pāršalkusi vīrusa “Covid-19” straujā izplatība, kas mainījusi lielas cilvēku daļas ierasto dzīves ritmu. Arī Latvijā līdz 12. maijam spēkā esošais ārkārtas stāvoklis nozīmē to, ka darbs un mācības joprojām noritēs no mājām.
Turpināsies arī infektologu un citu speciālistu nozīmētie piesardzības pasākumi, kurus visiem vajadzētu ievērot. Taču rūpējoties par sevi, mēs nedrīkstam aizmirst par apkārtējo vidi. Diemžēl, pēdējā mēneša laikā, īpaši pie lielveikaliem, stāvlaukumos, vērojama nepatīkama aina – izmantotās maskas un plastmasas vai gumijas cimdi tiek nomesti zemē. Tos jau var redzēt arī pie ūdenstilpnēm, izskalotus krastā. Aizsardzības līdzekļi ir nepieciešami, tomēr arī pandēmija neatbrīvo no pienākuma izturēties saudzīgi pret apkārtējo vidi.
Izlietoto aizsardzības līdzekļu neizmešana atkritumu tvertnēs ne vien nelabvēlīgi ietekmē vidi, bet arī pakļauj mūs un apkārtējos cilvēkus inficēšanās riskam. Jāatzīmē, ka cimdi, kas pieejami tirdzniecības centros, lai cilvēki varētu sevi pasargāt, dabā pārstrādājas tikpat ilgi cik plastmasas maisiņi – 20 gadus. Vēl ilgāks laiks nepieciešams nitrila, vinila un lateksa cimdiem. Kopumā ir aptuveni 14 dažādi materiāli, no kuriem tiek ražoti šie cimdi, un to sadalīšanās dabā var ilgt no pāris desmitgadēm līdz pat simtgadēm. Turklāt sadalīšanās periodā dabā nonāk virkne toksīnu, kas atstāj sekas vēl ilgākā laika periodā.
Savukārt, ja runājam par sevis pasargāšanu, ir jāņem vērā, ka papildu inficēšanās risku rada arī nepareiza cimdu novilkšana, tāpēc tos nēsājot, svarīgi regulāri mazgāt un dezinficēt rokas. Vienkārši cimdu nēsāšana rada nepamatotu drošības sajūtu, jo pie tiem infekciozais materiāls var “pielipt” vēl pamatīgāk. Ja aizskarsim seju ar rokām, kuras ietērptas cimdos, iespēja inficēties ir pat lielāka.
Plastmasas ietekmi uz organismu lielākā vai mazākā intensitātē mūsdienās izjūt ikviens. Plastmasa satur ksenoestrogēnu jeb mākslīgu sievišķo hormonu, kas izjauc daudzas hormonālās norises cilvēka organismā. Pētījumi liecina, ka negatīvākas sekas tas atstāj uz vīriešu veselību, samazinot iespēju radīt pēcnācējus. Pierādīts, ka plastmasa ir kancerogēna jeb vēzi veicinoša viela. Protams, ka pilnībā izskaust plastmasu kā materiālu šobrīd nav iespējams, tomēr ir virkne veidu kā samazināt tās klātbūtni dabā. Tā, piemēram, nenest pastaigā pa iemīļoto dabas taku un mežu līdzi plastmasas iepakojumus, bet gan izvēlēties alternatīvus, vairākkārt lietojamus materiālus. Jūsu organisms būs pateicīgs, ja ūdeni dzersiet no stikla un metāla, vai arī speciāla, kaitīgu ķimikāliju nesaturošas plastikas pudelēm. Nedzersim plastmasas zupu, lietosim dzeramo ūdeni! Jāatceras, ka mums ir jāsargā sava veselība un jāstiprina imunitāte, jo tā ir mūsu organisma galvenā aizsardzība pret dažādām slimībām un vīrusiem.
Tāpēc ir ļoti pozitīvi kā katru gadu, arī šogad 16.maijā, notiek Lielā talka, kuras laikā mēs sakopjam vidi un atbrīvojamies no atkritumiem. Atkritumu daudzums dabā 12 gadu laikā, kamēr notiek Lielā Talka, ir ievērojami samazinājies – vairāk nekā par pusi, tomēr mums ik dienas jāizvērtē savas individuālās aktivitātes un jāierobežo vides piesārņošana. Jo tīrākā vidē dzīvosim, jo veselīgāki mēs būsim.
Liela daļa no piesārņojuma problēmas mazināsies, ja piedomāsim, kā neradīt nevajadzīgus atkritumus. Pirmkārt, svarīgi iepērkoties, samazināt iepakojumu daudzumu. Ne tikai specializētajos veikalos, bet arī lielveikalos dārzeņiem un augļiem var izmantot vairākkārt lietojamos tīkliņus un papīra maisiņus. Otrkārt, atkritumi jāšķiro – jau uz doto brīdi pieejamā infrastruktūra šo iespēju nodrošina visā Latvijā. Tā palīdz arī ieekonomēt līdzekļus, ko maksājam par atkritumu apsaimniekošanu, un tas var kalpot kā papildu stimuls, ja šķiet, ka šķirošanas konteineri ir pārāk tālu no mājām, kas lielākajos gadījumos nemaz tā nav. Pati šķiroju jau 12 gadus, un tas nemaz nav sarežģīti, vienkārši to jāpierod darīt. Pēdējos gados esmu uzsākusi arī kompostēšanu – kartupeļu, burkānu un citu dārzeņu mizas, lapas, puķes daudz lietderīgākas būs nevis tās izmetot atkritumu tvertnē, bet gan izmantojot mēslojuma radīšanai.
Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente