Izglītības ziņas
Informācija 9.klašu skolēniem un viņu vecākiem par izmaiņām, uzsākot vidusskolas 10.klasi
Līdz ar jaunā izglītības modeļa ieviešanu dzīvē no 2020.gada 1.septembra būtiskas izmaiņas mācību procesā būs 10. klases skolēniem.
Dagdas novadā pašlaik ir divas vidusskolas: Dagdas vidusskola un Ezernieku vidusskola. Pašlaik mūsu vidusskolas aktīvi strādā pie izglītības programmu un satura piedāvājuma sagatavošanas, bet devīto klašu skolēniem, kas mācības plāno turpināt vidusskolā, jau šobrīd rūpīgi jāizvērtē savi nākotnes plāni.
"Jaunā mācību modeļa ieguvums ir samazināta sadrumstalotība mācību satura apguvē, iespēja skolēniem izvēlēties padziļināti apgūt mācību priekšmetus un samazināta mācību noslodze," citēju par jauno mācību saturu no Skola 2030.
2019. gada septembrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem.
Līdz ar to jaunais vidējās izglītības standarts dod iespēju katrai vidusskolai veidot savas skolas vidējās izglītības programmu piedāvājumu jeb tā saucamo grozu, kurā katrs skolēns varēs padziļināti apgūt mācību vielu tajās jomās, kuras jaunieti vairāk interesē un kurās viņš vēlas turpināt izglītību augstskolā. Jāuzsver ,ka jaunā izglītības modeļa būtiskā atšķirība ir tā, ka mācību priekšmetu apguvei skolēns var izvēlēties, kurus kursus apgūt padziļināti un kuros specializēties. Vidusskolēns arī turpmāk mācīsies visus mācību priekšmetus visās jomās, bet pastāv iespējas kopēju integrētu kursu apgūt nelielākā apjomā, atsevišķus mācību priekšmetus izvēloties mācīties padziļināti. Būs iespēja padziļināti apgūt interesējošos priekšmetus.
Izglītības un zinātnes ministrija skaidro, ka likums paredz skolām vispārējās vidējās izglītības programmu īstenot atbilstoši izglītības standartā noteiktajam izglītības programmas paraugam. Taču skolas varēs noteikt mācību priekšmetus, kuros stundu skaits pārsniedz konkrētajam mācību priekšmetam paraugā norādīto minimālo stundu skaitu, kā arī iekļaut citus – paraugā neminētus – mācību priekšmetus. Tie varētu būt izvēles priekšmeti vecākajās klasēs, piemēram, psiholoģija, filozofija, tehniskā grafika, ievads inženierzinātnē(tas tik kā piemērs, noteikti mūsu vidusskolām būs savi piedāvājumi).
Nākotnē jaunie noteikumi paredz divus vispārējās vidējās izglītības iestāžu tipus: vidusskolas un vispārējās vidējās izglītības iestādei (vidusskolai) iegūstamu statusu – Valsts ģimnāzijas. Š. g marta sākumā mēs IZM provizoriski iesniedzām datus, cik skolēnu varētu uzsākt 2020./2021. mācību gadu vidusskolu 10. klasēs. Satrauc, ka ar katru gadu šie skaitļi sarūk. Šogad 9.klasi Dagdas vidusskolu absolvēs 30 skolēni, Ezernieku vidusskolu 12 skolēni, Andrupenes pamatskolu 8 skolēni.
Tieši 10.klašu jaunieši būs tie , kuri 1. septembrī uzsāks apgūt jauno vispārējās vidējās izglītības saturu, kas skolēniem sniegs nepieciešamās zināšanas, attīstīs dzīvei 21. gadsimtā svarīgas prasmes un ieradumus. Jaunajā vidējās izglītības standartā noteikts optimālais stundu skaits visam vidusskolas kursam, proti, trīs gadiem, nesadalot to pa mācību gadiem. Vidusskola vienu kursu var īstenot īsākā vai garākā laika posmā, piedāvājot to apgūt, piemēram, viena gada laikā ar vidēji sešām mācību stundām nedēļā vai divu gadu laikā ar vidēji trīs mācību stundām nedēļā.
Mācību saturs – trīs līmeņos
Plānots, ka vispārējās vidējās izglītības posmā stundu skaits mācību satura apgūšanai nemainīsies – paredzēta 36 stundu maksimālā slodze nedēļā jeb 3360–3780 mācību stundas trīs gados. Mācību stundas ilgums vispārējās izglītības programmās noteikts 40 minūtes, savukārt mācību stundas ilgums pirms svētku dienām – 30 minūtes. Lai spētu jēgpilni iedziļināties un izpildīt kompleksus uzdevumus, programmas apguvei vēlams mācību darbu organizēt pāru stundās. Jau pašlaik vidusskolās tiek praktizētas pāru stundas.
Vidusskolām būs ievērojami jāpārkārto mācību procesa organizācija. Jaunais standarts paredz vairākus kritērijus mācību procesa nodrošināšanai vidusskolās. Mācību satura apguve tiek piedāvāta trīs līmeņos – vispārīgajā, optimālajā un augstākajā, proti, mācību priekšmeta apguve notiks kursu veidā – pamata, padziļinātos un specializētos kursos.
Pamatkurss sniedz zināšanas, izpratni un prasmes vispārīgajā vai optimālajā mācību satura apguves līmenī. To apgūst ikviens jaunietis vispārējās vidējās un profesionālās vidējās izglītības programmās.
Padziļinātais kurss sniedz zināšanas, izpratni un prasmes augstākajā mācību satura apguves līmenī. Lai mācītos padziļināto kursu, skolēniem jāapgūst optimālā līmeņa pamatkurss.
Savukārt specializētais kurss sniedz specifiskas zināšanas, izpratni un prasmes jebkurā mācību satura apguves līmenī. Skola var piedāvāt izvēles specializētos kursus atbilstoši skolēnu interesēm un izstrādātajai izglītības programmai. Būtiski, ka skolai jāpiedāvā vismaz divi kursu komplekti ar vismaz trim padziļinātajiem kursiem.
Kas sagaida skolēnu?
Reģistrējoties mācībām 10. klasē, skolēnam būs jāizvēlas viens no skolas piedāvātajiem kursu komplektiem, kā arī citi kursi no skolas piedāvājuma.
Vispārējās vidējās izglītības iegūšanas nosacījumi paredz, ka skolēns:
- apgūst pamatkursus septiņās mācību jomās – valodu, sociālajā un pilsoniskajā, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju, veselības, drošības un fiziskās aktivitātes;
- apgūst trīs padziļinātos kursus un saistībā ar vienu no tiem veic patstāvīgu pētniecības, jaunrades vai sabiedrisko darbu.
Absolvējot vidusskolu, skolēnam būs jākārto šādi valsts pārbaudes darbi:
- latviešu valodā (vismaz optimālajā līmenī);
- svešvalodā (angļu, vācu vai franču) vismaz optimālajā līmenī;
- matemātikā (vismaz optimālajā līmenī);
- divos no padziļinātajiem kursiem (augstākajā līmenī).
Skolēni pamatkursus vidusskolā apgūs galvenokārt 10. un 11. klasē, bet padziļinātos kursus – 11. un 12. klasē. Atbilstoši vidusskolas veidotajam mācību stundu plānam jaunieši padziļinātas zināšanas apgūs šaurākā mācību jomu lokā. Specializētie būs izvēles kursi, kurus varēs apgūt jebkurā klasē. Pamatkursu apguvei plānots veltīt aptuveni 70 procentus mācību laika, savukārt padziļināto un specializēto kursu apguvei – aptuveni 30 procentus no mācību laika. Tāpat jaunajā standartā paredzēts, ka skolas drīkstēs pielīdzināt vidusskolēna ārpusskolas aktivitāšu pieredzi, piemēram, jaunietis ar augstiem sasniegumiem sportā skolā vairāk uzmanības un laika varēs veltīt citiem mācību priekšmetiem un noteiktu sporta stundu laikā apgūt citus mācību kursus.
Šobrīd vidusskolas plāno skolas vidējās izglītības programmu piedāvājumus, ņemot vērā jauniešu vajadzības, intereses un skolas iespējas. Aicinu skolēnus un vecākus būt aktīviem, interesēties par jau provizoriski izveidoto vidusskolas piedāvājumu grozu skolā! Programmu piedāvājuma plānošanā svarīga ir skolēnu, skolotāju, vecāku, skolas absolventu un citu izglītības kvalitātē ieinteresētu speciālistu līdzdarbība. Katram programmu plānošanas procesā iesaistītajam šī ir iespēja ar savām idejām, zināšanām un pieredzi veidot nākamo paaudžu vidusskolu.
Vairāk info: http://www.skola2030.lv/vecakiem-un-skoleniem/vidusskola
Cerībā uz konstruktīvu sadarbību un labāko risinājumu meklējumos!
Dagdas novada IKSN vadītāja M. Micķeviča