Kultūras ziņas, Novada ziņas

25.01.2016

Domā par Latviju. Piemini barikādes

1/

    No 1991. gada 13. janvāra līdz 27. janvārim Latvijas iedzīvotāji Rīgā barikādēs aizstāvēja svarīgākos valsts objektus pret iespējamo padomju militāro vienību uzbrukumu.

    Tas bija neparastas saliedētības un vienotības gars, kad latviešu tauta parādīja visai pasaulei savu ciešo apņēmību nosargāt brīvību.

               

    Lai godinātu barikāžu dalībniekus un atcerētos 1991. gada janvāra notikumus, arī pie mums Konstantinovā tika iedegts barikāžu piemiņas ugunskurs.  Arī mūsu pagasta Alternatīvā dienesta jaunieši  Ēvalds Kovalevskis, Juris Jakovels un Valērijs Skerškāns tajās aukstajās, baiļpilnajās janvāra dienās devās uz Rīgu, lai bez ieročiem sargātu  valstij stratēģiski svarīgus objektus.

               

    Uz atceres pasākumu tika aicināti gan barikāžu dalībnieki un  viņu tuvinieki, gan skolnieki un  pagasta iedzīvotāji, lai visi kopā atminētos, kā arī dalītos pieredzē un sajūtās par piedzīvoto. Pasākuma galvenais motīvs -  Barikāžu laika mantojums jaunajai paaudzei.

               

    Pasākuma laikā barikāžu dalībnieks J. Jakovels pastāstīja, ka, braucot uz barikādē, bailes neizjuta. Bija jābrauc un jāaizstāv sava zeme!

               

    Bet bailes bija. Lūcija Nikitina dalījās atmiņās un stāstīja, ka tas bija satraukuma pilns laiks, kad ikviens  klausījās Latvijas Radio ziņas par situāciju Latvijā un pārējās Baltijas valstīs. Tur, Rīgā, 20. janvārī padomju militārās specvienības izraisīja  pilsētas centrā apšaudi, kurā gāja bojā vairāki cilvēki. Nāve bija īsta un tepat, mūsu Rīgā. Ne mazāk svarīgas bija arī  ziņas par citu valstu reakciju uz notiekošo Latvijā. Savukārt Tatjana Trofimova ar asarām acīs stāstīja par saviem pārdzīvojumiem, jo tobrīd viņas meita Irina, būdama augstskolas studente, visas apšaudes un notikumus izbaudīja klātienē. Kādā no apšaudēm tika ievainots Irinas  kursabiedrs.

               

    Pasākuma apmeklētāji ieklausījās atmiņu stāstos par 1991. gada janvāra notikumiem, par emocijām un pārdzīvojumiem. Mēs negribam, lai tas jebkad atkārtotos. Mēs gribam mieru un brīvību!

     

    G. Radelicka

    Konstantinovas TN vadītāja

    <- Atpakaļ uz: Teritorija