Izglītības ziņas
Karjeras attīstības atbalsta sistēmas ilgtspēja: šodien un rīt
22. novembrī Rīgā notika Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA-turpmāk ) organizētā karjeras atbalsta nacionālā konference, kur Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs” ietvaros, dalībnieki diskutēja par karjeras attīstības atbalsta nozīmi, tā īstenošanu un ilgtspēju vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs.
Karjeras attīstības atbalsta sniegšanu un nodrošināšanu skolēniem konferencē aplūkoja kā vienu no nozīmīgākajiem aspektiem nepieciešamo prasmju attīstībai nākotnē. VIAA konferencē iepazīstināja ar paveikto un sasniegto ESF projektā, kā arī izvērtēja projekta nozīmīgumu karjeras vadības prasmju attīstībā. Dagdas novada pašvaldība projektā iesaistījās no paša pirmsākuma (2017.gada marta). Dagdas novadā par karjeras konsultantiem strādā divi pedagogi: Regīna Pauliņa uz likmi 0,50 un Sandra Vērdiņa uz likmi 0,31. Karjeras izglītības aktivitātes notiek Dagdas un Ezernieku vidusskolās, kā arī Andrupenes pamatskolā.
“Karjeras attīstības atbalsts sniedz iespēju ikvienam, īpaši skolēniem, attīstīt sev nepieciešamās kompetences un prasmes, lai veiksmīgi veidotu savu turpmāko karjeru. Tas caurvij visas dzīves jomas, tāpēc nozīmīgs ir plānots karjeras attīstības atbalsts un mērķtiecīga šīs sistēmas nodrošināšana,” uzsvēra VIAA Informācijas un karjeras atbalsta departamenta Karjeras atbalsta nodaļas vadītāja Ināra Punkstiņa. Tika iepazīstināts ar skolu karjeras pasākumu TOP. Un tie ir: karjeras dienas, ēnu dienas, ekskursijas uzņēmumos, tikšanās ar profesiju pārstāvjiem, Karjeras nedēļa, Skills 2019, Skola 2019.
Projekta darbības laikā pedagogu karjeras konsultantu darbs ir kļuvis plānveidīgāks, vairāk vērsts uz pēctecību. Liels atbalsts ir ticis sniegts arī no VIAA aģentūras pedagogu - karjeras konsultantu izaugsmei: supervīzijas, kursi, jauni metodiskie materiāli e-vidē. Konferencē uzstājās Dita Traidās, VIAA direktore un sniedza savu nākotnes redzējumu projektam.
Projekts tikts pagarināts uz 2020./21.m.g., bet finansējums tiks saglabāts tikai pedagoga karjeras konsultanta darba apmaksai 7.-12.klasēs. Darba apmaksa karjeras konsultantam darbā ar 1.-6.klasi gulstās uz pašvaldības pleciem. Līdz šim tika apmaksāts arī no projekta līdzekļiem: transports mācību ekskursijām pie uzņēmējiem, uz uzņēmumiem, lektoru piesaiste skolēnu pašnovērtējuma veikšanai, karjeras lēmumu pieņemšanai.
Sociālantropologs Roberts Ķīlis ieskicēja karjeras vadības lomu jaunu profesiju un prasmju kontekstā. Katram zālē sēdošajām tika piedāvāts ierakstīt savu profesiju īpašā internetsaitē un palūkot vai tā draud nākotnē un cik lielā mērā iznīcībai.
Lūk, šī saite: https://www.bbc.com/news/technology-34066941.
Oksfordas universitātes akadēmiķi Maikls Osborns un Karls Frejs aprēķinājuši, cik uzņēmīgs pret automatizāciju ir katrs darbs, kas balstīts uz deviņām galvenajām prasmēm, kas nepieciešamas, lai to veiktu: sociālo uztveri, komunikāciju, pārliecināšanu, palīdzību un gādību par citiem, oriģinalitāti, radošumu, pirkstu veiklību, manuālo veiklību un nepieciešamību strādāt šaurā darba telpā.
Eiropas Komisijas izglītības eksperte Silvija Kārkliņa runāja par to, ka arvien vairāk profesionāli izglītotu cilvēku ir nepieciešams ikvienā ES valstī. Svarīgi jau skolas laikā ikvienam skolēnam gūt praktisko pieredzi darba tirgū. Izglītības un zinātnes ministrijas
Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperte Inta Jaunzeme dalījās pieredzē par karjeras attīstības atbalstu un tā sniegšanu gan Latvijas, gan Eiropas kontekstā.
Tika stāstīts, ka no 2020.gada tiks uzsākts absolventu monitorings, proti, tiks analizēti 2017.gada augstskolu beidzēju dati (kur strādā, kāda ir notikusi absolventa izaugsme). Turpinās uzsāktais darbs pie darba tirgus prognožu tiešsaistes aptspoguļošanas platformas izveides.
Vairāk par darba tirgu un nepieciešamajām var lasīt: https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/tautsaimniecibas_attistiba/darba_tirgus/.
Jāņem vērā, ka līdz ar automatizācijas tendencēm, būtiskākais darbavietu samazinājums sagaidāms profesijās ar augstu manuālo un atkārtojamu darbu īpatsvaru. Līdz ar to gan vidējā, gan ilgtermiņā salīdzinoši liels darbaspēka pārpalikums saglabāsies lielākajā daļā zemas kvalifikācijas profesijās. Viennozīmīgi mācīšanās ir un paliek svarīga. Nevis tikai diploma vai sertifikāta ieguvei, bet pozitīvu un jaunu ideju ieviešanai savā darba vietā. Darba devējs no sava darbinieka sagaida, lai tam būtu sakārtots raksturs (aizrautība, enerģija un rakstura stingrība ir ļoti pozitīvas īpašības, kuras noder, gan veidojot karjeru, gan personīgo dzīvi), lai tas izpilda to, ko solījis darba intervijā, lai nevajadzētu jaunajam darbiniekam aukli darbā, bet gan treneri, lai spētu radīt darbu ne tikai sev, bet arī citiem un ttl.
Konferences noslēgumā dalījās kolēģi no Liepājas, Jelgavas, Tukuma, Engures un Jaunpils novadiem savos veiksmīgajos pieredzes stāstos par karjeras attīstības atbalsta nozīmīgumu un tā īstenošanu, kā arī projekta ieguvumiem un izaicinājumiem savās pašvaldībās. Nenoliedzami, skola palīdz spert pirmo soli karjeras izvēlē. Katram skolēnam ir jābūt savam nākotnes mērķim, izpratnei par nepieciešamo izglītību, prasmēm, mācību priekšmetiem un īpašībām, kādām jāpiemīt, lai kļūtu par attiecīgās profesijas speciālistu.
Konferences dalībniece Dagdas novada IKSN vadītāja: M.Micķeviča