Ziņas, Novada ziņas
Pierobežas teritorijas pašvaldības diskutēja par vienkāršoto robežšķērsošanu ar Baltkrievijas Republiku
Radinieku apmeklējums vai došanās uz kultūras, izglītības un sporta pasākumiem Latvijas un Baltkrievijas pierobežas iedzīvotājiem ir iespējama arī bez vīzas, ko paredz Latvijas un Baltkrievijas valdību vienošanās par pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu.
Lai apspriestu svarīgākos vienkāršotās robežšķērsošanas aspektus, 11.aprīlī Krāslavas pilsētas domē notika Robežas seminārs. Tajā piedalījās Latvijas pierobežas teritorijas pašvaldību darbinieki.
Par izmaiņām un aktualitātēm vienkāršotās robežšķērsošanas procedūras pieteikšanā informāciju sniedza projekta “Kaimiņu ceļš” vadītāja Ilze Stabulniece, Latvijas Republikas konsulāta Vitebskā vadītāja, konsule Dagnija Lāce – Ate, Baltkrievijas Republikas ģenerālkonsulāta Daugavpilī konsuls Jurijs Davidovskis, kā arī Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Dienesta organizācijas pārvaldes Robežkontroles galvenais inspektors Vadims Grickovs.
Latvijas Republikas pierobežas teritorijā dzīvo 169 176 iedzīvotāji, bet Baltkrievijas Republikas pierobežas teritorijā – 78 875 iedzīvotāji. Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošana paredzējusi izveidot vietējās pierobežas satiksmes režīmu, kas veicina kaimiņvalstu iedzīvotāju personīgos kontaktus, sekmē abu pušu tirdzniecību, savstarpēju kultūras apmaiņu un reģionālo sadarbību. Vienkāršotā robežšķērsošana sniedz iespēju abu valstu pavalstniekiem šķērsot ārējo robežu, izmantojot vietējās pierobežas satiksmes atļaujas.
Baltkrievijas Republikas ģenerālkonsulāta Daugavpilī konsuls Jurijs Davidovskis informēja, ka pērnā gada laikā tika izsniegtas 9440 vietējās pierobežas satiksmes atļaujas, atzīmējot, ka šo atļauju izsniegšanas progresija ir vērojama katru gadu.
Pierobežas teritoriju iedzīvotāju sarakstā var tikt iekļauti tie iedzīvotāji, kuri pēdējā gada laikā nepārtraukti dzīvo pierobežas teritorijā: Aglonas novada Aglonas, Grāveru, Kastuļinas un Šķeltovas pagastos; Dagdā un Dagdas novada Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu un Šķaunes pagastos; Daugavpilī un Daugavpils novada Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Kalkūnes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores, Vecsalienas un Višķu pagastos; Ilūkstes novada Šēderes pagastā; Krāslavā un Krāslavas novada Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagastos; Ludzā un Ludzas novada Briģu, Istras, Nirzas, Pildas un Rundēnu pagastos; Rēzeknes novada Kaunatas pagastā; Zilupē un Zilupes novada Lauderu, Pasienes un Zaļesjes pagastos.
Šo pilsētu un pagastu iedzīvotājiem ar dokumentu (izziņu) jāpamato brauciena mērķis uz Baltkrievijas Republiku. Likums paredz vairākus iespējamos brauciena mērķus: regulāra piedalīšanās kultūras, izglītības, zinātniskos un sporta pasākumos, ko rīko pušu valstu valsts pārvaldes institūcijas un iestādes, vai to organizēšana; piederošs vai valdījumā esošs nekustamais īpašums; radinieku apmeklēšana, radinieku apbedījuma vietu apmeklēšana, medicīniskās palīdzības saņemšana; piedalīšanās pasākumos, kas saistīti ar vietējām tradīcijām un reliģisku rituālu piekopšanu, vai arī regulāru kontaktu īstenošana saimnieciskas darbības jomā bez tiesībām strādāt.
Semināra laikā raisījās spraigas diskusijas, tika izrunātas dažādas situācijas un problēmjautājumi. Latvijas Republikas konsulāta Vitebskā vadītāja, konsule Dagnija Lāce – Ate izstāstīja, kā rīkoties pases nozaudēšanas gadījumā, uzturoties Baltkrievijas Republikas pierobežas teritorijā. Savukārt Valsts robežsardzes pārstāvji informēja par pārbaudi robežpārejas punktos un atļauto preču klāstu, ko var vest pāri robežai.
Projekta ietvaros izdota infolapa, kurā iekļautas galvenās tēzes par vienkāršoto robežšķērsošanu un tiek sniegts priekšstats, kas jādara, kādi dokumenti jāiesniedz, kur jāgriežas, lai saņemtu vietējās pierobežas satiksmes atļaujas. Plašāka apkopotā informācija gan latviešu, gan krievu valodā tiks izvietota pierobežas teritorijas pašvaldību mājas lapās. Šobrīd ar to var iepazīties - http://kraslava.lv/pasvaldiba/projekti/parrobezu-projekti/kaiminu-cels/vienkarsota-robezskersosana/ un
Pēcpusdienā semināra dalībniekiem bija iespēja uzzināt par veiksmīgiem un pozitīviem pārrobežu sadarbības piemēriem, projektiem, kuri veicinājuši veselīgu dzīvesveidu Latvijas un Baltkrievijas pierobežā. Profilakses, agrīnās diagnostikas un ārstēšanas pasākumu attīstību Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pierobežā, kā arī sadarbības pieredzi izglītības un kultūras jomās.
Projektu “Kaimiņu ceļš” īsteno Krāslavas novada dome sadarbībā ar Latvijas Republikas Valsts robežsardzi, Braslavas rajona izpildkomiteju, Baltkrievijas Republikas Valsts robežsardzes komiteju un Vitebskas apgabala izpildkomitejas Ekonomikas komiteju.
Lai veicinātu Latvijas - Baltkrievijas pārrobežu pieejamības attīstību, uzlabojot divu kaimiņvalstu pierobežas infrastruktūru līdz vienkāršotam robežas pārejas punktam Kaplava - Pļusi abās robežas pusēs, projekta gaitā tiks veikta arī divu ceļu posmu rekonstrukcija pierobežā, izveidota autostāvvieta, bet efektīvākai robežkontrolei, lai neveidotos rindas robežkontroles punktā Kaplava-Pļusi, tiks iegādāti arī divi tehniskie komplekti vienkāršotā robežšķērsošanas punkta robežsargu ikdienas darbam.
Robežu seminārs tika rīkots Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas projekta LLB-2-254 „Latvijas un Baltkrievijas pārrobežu pieejamības uzlabošana caur robežšķērsošanas punktu Kaplava – Pļusi” / „Kaimiņu ceļš” ietvaros.
Projekta kopējās izmaksas sastāda 511 755, 34 EUR. ES finansējums (90%) 460 579,80 EUR, nacionālais līdzfinansējums (10%). Īstenošanas periods 01.08.2013. – 30.09.2014.
Informāciju sagatavoja:
Zane Ločmele
projekta publicitātes speciāliste
Vispārēja informācija par Programmu
Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programma ir Baltijas jūras reģiona INTERREG IIIB Kaimiņattiecību programmas IIIA Dienvidu prioritātes turpinājums 2007. - 2013.gadam. Vispārējais Programmas stratēģiskais mērķis ir veicināt Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas robežu reģionu teritoriālo kohēziju, nodrošināt augsta līmeņa vides aizsardzību un ekonomisko un sociālo labklājību, kā arī veicināt starpkultūru dialogu un kultūras daudzveidību.
Programma aptver Latgales reģionu Latvijā, Paņevežas, Utenas, Viļņas, Alitas un Kauņas apgabalus Lietuvā, kā arī Vitebskas, Mogiļevas, Minskas un Grodņas apgabalus Baltkrievijā. Kā Programmas Kopīgā vadības iestāde darbojas Lietuvas Republikas Iekšlietu ministrija. Programmas oficiālā interneta vietne ir www.enpi-cbc.eu.
Paziņojums par ES
Eiropas Savienību veido 28 dalībvalstis, kas nolēmušas pakāpeniski apvienot savu kompetenci, resursus un likteņus. Piecdesmit gadus ilgā paplašināšanās perioda laikā tās ir kopīgiem spēkiem izveidojušas stabilitātes, demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības zonu, vienlaikus saglabājot kultūru daudzveidību, toleranci un personiskās brīvības.
Eiropas Savienība labprāt dalās savos sasniegumos un vērtībās ar valstīm un cilvēkiem aiz ES robežām.
Par publikācijas saturu ir atbildīga Krāslavas novada dome un tā nekādā veidā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.