Ziņas
Diskusija par projektu #DrošaRobeža
2022. gada 11. februārī notika diskusija par informācijas drošību Latvijas austrumu pierobežā.
Diskusijā tika runāts par projektā #DrošaRobeža iegūto un apkopoto informāciju. Projektu #DrošaRobeža organizēja LATO sadarbībā ar Valsts kanceleju un NATO publiskās diplomātijas nodaļu. Projekts tika īstenots ar Augšdaugavas, Alūksnes, Krāslavas un Balvu novadu pašvaldību, Iekšlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas atbalstu.
Projekta #DrošaRobeža ietvaros 2021. gada nogalē notika astoņas darbnīcas, kurās piedalījās Latvijas austrumu pierobežas pašvaldībās dzīvojošie. Darbnīcās tika aktualizēta dezinformācijas problēma pierobežā, apspriesti rīcības modeļi dezinformācijas uzbrukuma situācijā, kā arī pašvaldību šī brīža prakses cīņā ar dezinformāciju.
Gan Covid-19 pandēmija, gan migrantu krīze uz Baltkrievijas un Latvijas, Lietuvas, Polijas robežām radīja plašas diskusijas un pārrunas par ne tikai drošību, bet arī par informācijas drošību. Viens ir skaidrs, tā nav parasta migrantu krīze uz robežas, tas ir kiberuzbrukums, kurš vērsts uz visievainojamākajām sabiedrības grupām.
Linda Curika (Iekšlietu ministres padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos) stāstīja par dezinformāciju, kuru sniedz Krievijas un Baltkrievijas ziņas. Tāpēc galvenais ir ar pareizu vēstījumu sasniegt noteikto mērķauditoriju. Iedzīvotājiem jānodod informācija, kurai var uzticēties un kurai nē.
Gunārs Upenieks (Krāslavas novada domes priekšsēdētājs) uzsvaru lika, ka jau no mazotnes bērnos ir jāaudzina patriotisms, uzticību pret savu valsti. Atverot informatīvo telpu, visur ir negatīvās tēmas, notikumi. Kā piedāvājums izskanēja izdod pašvaldības informatīvo izdevumu 2x mēnesī, divās valodās (latviešu un krievu valodās), tā sasniedzot ātrāk informācijas nodošanu.
Rihards Bambals (Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs) pastāstīja kādi pētījumi tika veikti, ko varētu ieviest, piemēram, vienotu mājaslapu krīzes situācijām, kurā būtu pieejama informācija par aktuālajām krīzēm un ieteicamo rīcību iedzīvotājiem.
Pašvaldībās uz doto momentu nav neviena speciālista, kurš būtu apmācīts krīzes komunikācijai. Iedzīvotāji pirmkārt griežas savās pašvaldībās pēc informācijas un palīdzības. Tāpēc ir jābūt cilvēkiem, kas monitorētu informācijas vidi vai koordinētu atbildes cīņai ar dezinformāciju.
Tomēr atklāts palika jautājums par to, kas ir atbildīgā institūcija cīņai ar dezinformāciju un hibrīdajiem apdraudējumiem kopumā.
Sanita Karpoviča