Izglītības ziņas
2018./19. m.g. 2.semestris soļo straujiem tempiem
Lasītprasme ir svarīgāka par izlasīto vārdu skaitu
Lasītprasme nav tikai spēja izlasīt vārdus secībā, bet gan runāt par izlasīto tekstu, apkopot informāciju un izdarīt secinājumus. Vecāki saviem bērniem to var mācīt jau no agras bērnības, lasot priekšā grāmatas un vēlāk pārrunājot izlasīto. Svarīgs ir arī vecāku piemērs. “Ja mamma sēž dīvānā ar TV pulti rokā un saka bērnam: “Ej palasi grāmatiņu”, būs grūti radīt bērnam prieku lasīt. Bet, ja mamma vai tētis saka: “Es lasīšu grāmatu, varbūt tu arī vēlies palasīt?”, tas jau ir daudz motivējošāk. Otrs veids, kas aizgūts no mārketinga pārdošanas stratēģijām, piedāvāt divas izvēles: “Ko tu labāk gribi – palasīt piedzīvojumu grāmatu vai kādu interesantu žurnālu?” Un tajā brīdī vairs nav iespējas nelasīt!” Svarīgākais, ko un kā vecāki pēc tam ar savu bērnu pārrunā, piemēram, pavaicājot, kā bērns vērtē grāmatā aprakstīto stāstu un kā domā, kas varētu notikt tālāk? Lasītprasmes trenēšanai noder arī audiogrāmatas un radiolugas. Kā vērtīgus resursus audio saturam ir: Pasakas.net, audio-gramata.lv, un Latvijas Radio 1 sadaļa Radio lugas.
Mācieties no saviem bērniem
Skolā bērniem katru dienu pastāsta kaut ko jaunu, kas paver pasauli plašāku, bet mājās viņi to, iespējams, pat nepastāsta, jo neviens nejautā. Tādēļ vecāki jautāsim: “Ko jaunu tu šodien skolā iemācījies”. Parādīsim, ka arī bērns vecākiem var kaut ko jaunu iemācīt, bērnam būs prieks par to runāt”.
Risiniet kopā atjautības uzdevumus
Tieši tāpat kā mazākiem bērniem ļoti patīk mīklu minēšana, lielāki bērni fano par atjautības uzdevumiem. Derēs gan no bērnības atmiņā palikušie, gan internetā atrastie, jo tie ļoti labi un nemanāmi attīsta tēlaino domāšanu.
Kartes, shēmas un instrukcijas
Kādu gadu 6. klašu valsts diagnostikas darbā bija uzdevums: Nacionālās bibliotēkas plānā bija jāatrod konkrētas telpas. Šādi plāni ir katrā iestādē. Un, piemēram, pavadot laiku rindā, ir iespēja plānu izpētīt, iepazīt simbolus – ļoti efektīvs un labs veids, kā mācīties. Parādīsim bērniem Google maps, palūgsim uzlikt galamērķi Waze sistēmā vai izpētīt jaunā pirkuma instrukciju.
Laboratorija virtuvē
Visu vecumu bērni ir sajūsmā par eksperimentiem. Turklāt mūsdienās dažnedažādu eksperimentu apraksti atrodami gan interneta portālos, gan sociālajos tīklos un grāmatās. Virtuve ir ideāla laboratorija ,jo virtuvē jau ir visas nepieciešamās sastāvdaļas. Ēst gatavošana un jaunu recepšu izmēģināšana palīdz bērnam apgūt skolai nepieciešamās prasmes, jo katrā receptē jāievēro secīgi soļi, jāizmanto mērtrauki, dažkārt arī jāaprēķina, cik ir puse vai ceturtdaļa, – burvīgs veids, kā mācīties un vēl balvā saņemt kādu garšīgu ēdienu. Vecāki var bērnus mudināt izmantot arī citus mērinstrumentus – mērlenti, termometru, palūkoties, cik šodien ārā grādu.
Skaitļi mums visapkārt
Lai maziem bērniem radītu interesi par matemātiku, vecāki var parādīt, cik daudz skaitļu un ciparu ir mums visapkārt – pulksteņos, pultīs, māju numuros, ceļa zīmēs un citur. Lūk; braucot mašīnā, bērns uzmanīgi vēro ceļa zīmes un var atgādināt, kad viens braukšanas ātrums mainās uz citu. Mēs varam palīdzēt saskatīt, kur matemātiku var izmantot dzīvē. Piemēram, veikalā palūgt bērnam atrast, kuru sviesta paciņu būtu pirkt visizdevīgāk? Un aicināt pievērst uzmanību ne tikai cenai par paciņu, bet arī cenai par vienu kilogramu.
Mācīšanās no reklāmām
Mācīties matemātiku var, arī skatoties vai klausoties reklāmas. Piemēram, pavaicājot – kāpēc cilvēkam pievilcīgi ir ātrie kredīti? Un kā tiek rēķināti procenti pēc bezmaksas perioda beigām? Lūk, viens no piemēriem, kā sasaistīt matemātiku ar reālo dzīvi.
Zināšanu vērtēšana
Svarīgāk par jautājumu: “Kā manam bērnam uzlabot atzīmi?” ir pavaicāt: “Ko mēs kā vecāki varam palīdzēt bērnam mācībās?” Skolēnu un viņu vecāku galvenā aktualitāte semestra beigās ir mācību sekmju vērtējums. Par labajām atzīmēm, protams, prieks, bet sliktajām tiek meklēts attaisnojums: nesaprotamas prasības, nejauka skolotāja vai - galu galā - skolā liek nepareizas atzīmes. Katrā skolā,balstoties uz normatīvajiem aktiem ir izstrādāta zināšanu vērtēšanas kārtība.
Lūk, reālas situācijas un Izglītības kvalitātes dienesta skaidrojumi un ieteikumi, kā vajadzētu rīkoties skolai un kā - vecākiem.
1. Skolēns pārbaudes darbā saņem divas balles, bet tad to pārraksta un saņem septiņas balles. Kura atzīme jāņem vērā semestra vērtējumā: sākotnēji saņemtās divas balles, uzlabotā atzīme - septiņas balles – vai arī abas atzīmes?
- Ir atšķirība, skolēns iegūst pamatizglītību vai vidējo izglītību. Pamatizglītībā jāievēro pozitīvo sasniegumu summēšanas princips. Piemēram, skolēns pārbaudes darbā saņem divas balles, bet tad to pārraksta un saņem septiņas balles. Izliekot vērtējumu, pamatizglītībā jāņem vērā tikai septiņnieks, bet divnieks - nē. Savukārt uz vidējo izglītību pozitīvo sasniegumu summēšanas principu var arī neattiecināt - gala vērtējumā var ņemt vērā gan pārbaudes darbā saņemto divnieku, gan uzlaboto vērtējumu - septiņnieku. Un protams skolā noteikto vērtēšanas kārtību.
2. Bērns pārbaudes darbā saņēmis divas balles. Darbu pārrakstot, viņš saņem trīs balles, pārraksta vēlreiz un atkal saņem trīs balles, tādēļ grib pārrakstīt darbu vēl ceturto reizi. Cik reižu skolotājam jāļauj mēģināt uzlabot atzīmi?
-Tam, cik reižu skolēns var labot pārbaudes darbā saņemto vērtējumu, jābūt noteiktam skolas noteikumos. Visbiežāk skolās atzīmi uzlabot ļauts vienu reizi, bet var būt arī skolēniem labvēlīgāki nosacījumi, jo mācību procesa mērķis ir nevis kādas atzīmes saņemšana, bet gan skolēna zināšanas. Tomēr jāatceras, ka skolai ir tiesības noteikt, cik reižu un cik ilgā laikā pēc saņemtās atzīmes skolēns to var labot. Piemēram, nebūtu jādusmojas, ja decembra vidū skolotāja vairs neļauj labot atzīmi, kas saņemta pārbaudes darbā septembrī. Visbiežāk skolas paredz, ka atzīmi drīkst uzlabot divu nedēļu laikā - tas ir optimālais termiņš.
3. Skolēns nebija skolā, un tur līdzās apzīmējumam n ir arī burti n/v. Tas nozīmē - nav vērtējuma. Bet kā gan var būt vērtējums, ja skolēns nemaz nebija skolā!
-Viss ir izdarīts pareizi. Skolēns nav bijis skolā dienā, kad viņa klases biedri rakstījuši kādu svarīgu darbu, kura vērtējums tiks ņemts vērā, lai, piemēram, izliktu semestra atzīmi. Lai arī skolēns todien nav bijis skolā, viņam tomēr šis darbs ir jāuzraksta, jo tā vērtējums būs vajadzīgs semestra kopvērtējumam. Apzīmējumu n/v skolēns saņem arī tad, ja viņš pārbaudes darba rakstīšanas dienā ir bijis skolā, bet kāda iemesla dēļ šo darbu nav rakstījis vai nav nodevis - skolotājam nav bijis, ko novērtēt. Apzīmējums n/v nav labs vai slikts vērtējums, bet gan atgādinājums par parādu, kas jānokārto. Pret šiem parādiem jāizturas nopietni. Ja semestra atzīmes izlikšanai svarīgajos darbos nav vērtējuma, skolotājs nevar izlikt semestra atzīmi. Piemēram, ja skolas noteikumos paredzēts, ka semestra atzīmi izliek no četru pārbaudes darbu atzīmēm, bet skolēnam kaut vienā no šiem pārbaudes darbiem nav vērtējuma, atzīmi izlikt nevar. Skolas mēdz noteikt arī citu kārtību, cik un kuras atzīmes tiek izmantotas semestra vērtējuma izlikšanai.
4. Kas būs , ja skolēnam semestrī divos priekšmetos būs nevis atzīme, bet apzīmējums n/v. Ko tas viņam nozīmētu?
- Viņš nesaņem semestra vērtējumu, bet tas ir labojams - jāizpilda skolas prasības, lai atzīmi tomēr varētu ielikt. Ja parādi netika nokārtoti un atzīme pirmajā semestrī tomēr netika saņemta, gada beigās skolēns nevarēs saņemt gada vērtējumu. Pirms pārcelt nākamajā klasē, šādiem pamatskolas bērniem (izņemot devītklasniekus) ir jānosaka pēcpārbaudījumi.
5. Ja skolēns lielāko daļu semestra pavada slimnīcā. Kā varēs noteikt kritērijus konkrētā darba vērtēšanai, bet arī spēt pamatot skolēnam izlikto vērtējumu. Kā varēs izlikt semestra atzīmes, ja daudziem darbiem nebūs vērtējuma un skolēns nevarēs pagūt tos saņemt?
- Skolēnam nevajadzētu ciest par to, ka viņš slimojis. Gudri rīkojas tās skolas, kuru skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas noteikumos jau ir paredzēts risinājums šādām situācijām. Piemēram, kad skolēns slimības dēļ ilgstoši nav apmeklējis skolu, mācību priekšmeta skolotājs, saskaņojot ar skolas administrāciju, izveido vienu visu semestra tēmu aptverošu pārbaudes darbu, un tajā skolēna iegūtais vērtējums tiek pielīdzināts semestra vērtējumam.
Kārtosim diagnosticējošos un valsts pārbaudes darbus.
Pavasara brīvdienās sāksies CE sesija 12.klasēm.
Pašlaik CE eksāmena vērtējums ir iegūts, ja eksāmena kopvērtējums ir pieci procenti. 2019. gada 1. septembrī paredz mainīt normatīvo regulējumu vērtējuma iegūšanai eksāmenos, nosakot, eksāmena vērtējums nav iegūts, ja eksāmena kopvērtējums ir mazāks nekā desmit procenti. Ļoti aicinām ikvienu skolēnu rūpīgi pārskatīt savu attieksmi pret mācībām jau tagad.
MK noteikumi Nr.281 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem” 17.punkts nosaka, ka valsts pārbaudījumi par vispārējās vidējās izglītības ieguvi ir ne mazāk kā četri:
*centralizētais eksāmens latviešu valodā;
* centralizētais eksāmens vienā svešvalodā pēc izglītojamā izvēles (izglītojamais, kuram nepieciešams, var kārtot 2.vai 3.svešvalodas CE, bet kā papildu eksāmenu četriem noteiktajiem)
* centralizētais eksāmens matemātikā;
* vismaz viens eksāmens pēc izglītojamā izvēles.
Karjeras izvēle
Par to jādomā, izvēloties studiju programmu koledžā, tehnikumā vai augstskolā. Šobrīd, mācoties jebkuru profesiju, būs jāprot izmantot IT, svešvalodas, sadarbības prasmes un ttl.. Roboti var un varēs izdarīt arvien vairāk darbu cilvēku vietā, bet radošums, prieks strādāt un izdomas bagātība piemīt tikai cilvēkam. Centīgi mācīties un sasniegt izvirzītos mērķus!
Dagdas novada IKSN
vpd_grafiks_2019.pdf422,31 KB