Ziņas

17.12.2018

Dagdas novada pašvaldība seminārā Novo Mesto, Slovenijā 7.12. – 8.12.2018.

123456 1/
  • 1
  • 2
  • 3
  • 4
  • 5
  • 6

1. Slovēnija

Slovēnija ir viena no mazākajām Eiropas valstīm. Mūsdienu Slovēniju parasti pazīst kā vienīgo Dienvidslāvijas republiku, kura atdalījusies no šīs valstu savienības bez karadarbības. Slovēnija ieguva neatkarību no Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas 1991.gada 25.jūnijā. Bijušās Dienvidslāvijas sastāvā bija arī Serbija, Melnkalne, Bosnija un Hercogovina, Horvātija un Maķedonija. Valsts valoda ir slovēņu, bet daudzi, īpaši vecākā gada gājuma cilvēki, prot arī serbu valodu, horvātu, kā arī, ja skolā bija mācīta, krievu valodu. Taču dažās pašvaldībās reģionālās valodas statusu ir ieguvušas itāļu un ungāru valoda.

Slovēnija ir savā ziņā unikāla zeme, jo neskatoties uz savu nelielo izmēru, tā ir ļoti daudzveidīga. Tā pilnībā attaisno tai piederošo iesauku „Eiropa miniatūrā”. Slovēnijas galvaspilsēta ir Ļubļana, kas ir arī tās lielākā pilsēta. Valsts atrodas apskaužamā ģeogrāfiskā stāvoklī, starp Alpiem un tuvu pie jūras, tā ir svētīta ar iespaidīgiem kalniem un krasta veidojumiem, bieziem mežiem un Adrijas jūras piekrasti.

Šī ir valsts, kas mīl sportu visa gada garumā – slēpošanu, snovošanu, peldēšanu, pārgājienus un riteņbraukšanu. Pusaudžiem patīk komandu sporta veidi – basketbols, futbols un volejbols. Citas brīvā laika pavadīšanas iespējas ir teātra apmeklēšana, dziedāšana korī un dejas. Nedēļas nogalēs pusaudži dodas uz kafejnīcām vai boulingu.

Kalnu virsotnes, kas cauru gadu klātas sniegiem, gleznainās ielejas, straujas upes, dzidrie ezeri, brīnumainie ūdenskritumi, alas - paradīze alpīnistiem, kalnu slēpotājiem vai vienkārši romantiķiem. Katrā gadalaikā tiem tiek piedāvātas dažnedažādas atrakcijas. Sniegs kalnos var uzkavēties līdz pat vēlam jūnijam un pat jūlijam, bet pavasaris ir brīnišķīgs laiks, lai izbaudītu ziedu krāšņumu. Kad dienas paliek garākas, tas ir, tuvojoties vasarai, kultūras dzīve rit pilnā sparā. Rudens ir gadalaiks, kas ir visbagātīgākais ar vietējiem augļiem un dārzeņiem. Savukārt ziema vilina tūristus – slēpotājus- no dažādām pasaules malām.

Zaļa krāsa šeit ir dominējošā, jo visi lauki ir apkopti, tīri un plaukstoši. Novo Mesto ir jauks reģions, kur ir augsti attīstīta zemkopība un lopkopība. 70% no visiem iedzīvotājiem ir saimnieki, kas veido savas fermas. Šeit atrodas zāļu ražotava KRKA. Arī valsts to atbalsta. Piemēram, jaunām ģimenēm, kas vēlas sākt attīstīties lopkopībā vai zemkopībā, valsts piešķir pamatkapitālu un bezprocentu kredītu. Tas arī izskaidro, kāpēc Slovēnija ir attīstīta valsts, ar augstu IKP. Šeit nepastāv mūsdienu Eiropas problēma, kad jaunieši pamet savas dzimtās pilsētas, jo visi ar lielāku prieku atgriežas un plāno veidot uzņēmumu savās dzimtajās, varbūt salīdzinoši mazās, pilsētās.

Vēl Slovēnija ir pazīstama ar tās izcilajiem vīniem un tradicionālajiem ēdieniem. Interesants fakts ir tas, ka uz katriem 70 iedzīvotājiem vienam pieder vīna darītava. Slovēņu ēdiens tiek uzskatīts par diezgan vienkāršu. Visizplatītākie ir kartupeļi, gaļa un siltas biezzupas. No rīta tiek ieturētas mazas brokastis (brokastu pārslas vai maizes šķēle ar ievārījumu), vēlāk seko uzkoda – sendvičs un kāds auglis vai jogurts. Pusdienas ir lielākā dienas ēdienreize, kad tiek pasniegti salāti un pamatēdiens, dažkārt arī zupa. Vakariņas ir salīdzinoši mazākas. Tipiskie slovēņu ēdieni, kurus ieteicams pamēģināt, ir potica (sarullēta riekstu smalkmaizīte), štruklji (ar krējumu pildīti pelmeņi), vai čevapčiči (maltas gaļas ēdiens).

2.      Eiroskepticisms

Eiroskeptisms, eiroskepticisms jeb eiroskepse ir nosaukums, ko attiecina uz viedokļiem, kas ir kritiski pret Eiropas Savienību. Eiroskepticisms krasi palielinājās Eiropas migrantu krīzes laikā kopš 2014. gada.

Pētniecības institūts (Pew Research Center”,) gan arī secinājis, ka vairums iedzīvotāju 10 aplūkotajās ES valstīs tomēr ir atbalstījuši savu valstu pievienošanos ES. Tomēr 42% vēlas, lai vairāk varas būtu nacionālajām valdībām, un tas ir vairāk nekā iepriekš. Skepticisms ir audzis Vācijā, Francijā, Lielbritānijā un Spānijā. No 10 valstīm, kuru iedzīvotāju noskaņojumu aplūkoja „Pew Research Center”, visnegatīvākie bijuši Grieķijas iedzīvotāji. Tur 71% bijuši negatīvi noskaņoti pret ES, savukārt 27% - pozitīvi. Negatīvi pret ES bijuši arī Francijas iedzīvotāji – 61% pret, savukārt 38% par. Lielāks skeptiķu nekā optimistu skaits bija arī Lielbritānijā un Spānijā attiecīgi – 48% pret – 44% pret un 49% un 47%. Savukārt mazliet lielāks optimistu nekā pesimistu skaits bija Vācijā un Nīderlandē. Zviedrijā optimistu skaits sasniedza 54%, kamēr pret ES nelabvēlīgi noskaņoto skaits bija 44%. Itālijā un Ungārijā šī proporcija bija attiecīgi 58%-39% un 61%-37% un vairāk bija pret ES labvēlīgāk noskaņoto skaits. Visbeidzot, vislielākais ES atbalstītāju skaits bijis Polijā – 72%. Tur pret ES nelabvēlīgi noskaņoti bija 22% aptaujāto.

Latvijā sarūk Eiropas Savienības atbalstītāju skaits, un tagad tas sasniedzis kritisko 20% robežu. Cilvēku attieksme ir cieši saistīta ar ekonomiskajiem un politiskajiem procesiem pašmājās. Tomēr šī tendence nenozīmē, ka lielākā daļa Latvijas sabiedrības vēlētos redzēt valsti ārpus Eiropas Savienības, tā skaidro eksperti.

Eiroskepticisma cēloņi

Eroskepticisma attīstībai ir savi cēloņi: zināšanu trūkums par ES; nevienlīdzība ES valstīs; mediji - pārāk daudz negatīvas informācijas; migrācijas krīze; ekonomiskā krīze un solidaritātes trūkums krīzes laikā.

3.      Mūsu projekta tikšanās publisko debašu mērķi un rezultāti

Mūsu galvenais uzdevums debatējot bija sasniegt kopīgi izvirzītos mērķus.

  • Debates palīdz izskatīt euroskepticismu no vietējo iedzīvotāju viedokļa (lauku iedzīvotājiem);
  • Šāda veida debatēs dalībnieki pauž savu viedokli par ES un nākotni tajā;
  • Tiek paustas pozitīvas un negatīvas sekas par dalību ES, tās izstrādātiem projektiem un to rezultātiem, izrunā problēmas, kas radās mijiedarbība ar pilsonisko sabiedrību un institūcijām;
  • Publiskās debates atklāj jautājumus par eiroskepticismu (iemesli, draudi, bažas, labas prakses ...);
  • Sekmē aktīvu pilsonisko līdzdalību.

Katras valsts pārstāvjus sadalīja vairākās grupās, kurās konkrēti jautājumi un problēmas tika izpētītas sīki un padziļināti, ņemot vērā katras valsts pārstāvja viedokli. Piemēram, pirmajā darba grupā tika apspriests, ko mēs varam darīt, lai uzlabotu Eiropas Savienību? Apsprieda kā maza pilsoņu grupa sniedz ieguldījumu kopējās Eiropas Savienības idejā. Tas nenozīmē tikai politikus jautājumu risināšana, bet labā vārda izplatīšanu, solidaritāti utt. Otrās grupas dalībnieki diskutēja, kas mums ir vajadzīgs kā ES pilsoņiem? Trešā darba grupa mēģināja atrast pareizus veidus kā "cīnīties" ar eiroskepticismu? Ceturtā grupa meklēja kopīgas iezīmes, kas piemīt eiroskepticismam „jaunajām ES valstīm“, „vecajām ES valstīm“, „valstis, kas gatavojas iestāties ES“. Piektās grupas dalībnieki veidoja informatīvo lapu “Viss, ko vērts zināt par Eiropas Savienību".

Otrajā dienā tika apspriests, kā mūs ietekmē marketings un mediji: kādus plašsaziņas līdzekļu veidus jāizmanto labās kampaņās, kāda veida ziņas jānosūta citai sabiedrības grupai? Kādus pasākumus, seminārus, sanāksmes, sapulces var organizēt, lai veicinātu pozitīvu ES vidi? Kā eirooptimismu var veicināt ar valsts institūciju dalību?

Rezultātā nonācām pie sekojošā:

  • Iedzīvotājiem ir svarīgi zināt :kur un kā tiek iztērēts Eiropas projektu finansējumus. Jānodrošina reālie fakti ar pierādījumiem, piemēram, sakot, ka Eiropa finansē skolas vai kādas sporta zāles remontu, tad ir jāievieto arī fotogrāfijas, dokumenti utt.
  • Mums visiem jābūt tolerantiem un atvērtiem jaunumiem.
  • Jauki, ja izveidotos TV kanāls, kur tiktu apspriesti visi ES jautājumi. Tādā veidā iedzīvotāji tiktu izglītotāki un zinošāki, iepējams, tādā veidā mazinātos eiroskepticisms. Galvenais eiroskepticisma iemesls ir cilvēku neziņa, kas notiek Eiropā.
  • Jāpopularizē starptautiskās nometnes, kur cilvēki var iepazīt citu kultūru, mentalitāti. Tā var mazināt pastāvošos stereotipus.
  • Cilvēkiem jāredz un jāsaprot visas priekšrocības, iestājoties Eiropas Savienībā. Tāpēc jāorganizē ES dienas.
  • Mums jāpielāgojas Eiropas Savienībai, bet nav jāaizmirst sava kultūra, sava identitāte.
  • Vairums problēmu slēpjas mūsu pašu pašvaldībās, valstī, nevis ES.
  •  Mūsdienās, cilvēki nav vienaldzīgi pret pastāvošo situāciju, viņi runā, bet neviens neuzklausa. Šajās tikšanās reizēs mēs kopīgiem spēkiem, interesēm un motivācijām varam uzlabot to. Ļausim, lai mūsu balsis tiktu uzklausītas!

 4.     Atsauksmes par braucienu

Šis projekts ilgst kopš 2017.gada rudens. Sešas kopīgas mazo pašvaldību dalībnieku tikšanās, piedalās 9 valstis. Tā bija piektā tikšanās reize. Pirmajās reizēs tika apspriesti eiroskepticisma cēloņi un iemesli, savukārt jau iepriekšpēdējā – tika diskutēts par veidiem, kā mazināt eiroskepticismu.

Šajā skaistajā valstī ieradās pārstāvji no Horvātijas, Bulgārijas, Serbijas, Maķedonijas, Bulgārijas Portugāles, Rumānijas, vietējie slovēņi un mēs- latvieši no Dagdas novada pašvaldības. Latvijas delegācijā piedalījās Marija Mickeviča, Anna Sevastjanova, Erna Šļahota, Lilita Šatilova, Ligita Nagļa un Daniela Čapķeviča.

Mēs visas izbaudījām šo skaisto un tajā pašā brīdī ļoti informatīvo braucienu. Mūs iepriecināja Slovēnijas laika aptākļi – silta un spoža saulīte, kas jau kļuva reta viešņa Latvijas ziemas laikā. Ar lielāko prieku iepazināmies ar citiem konferences dalībniekiem, vietējiem iedzīvotājiem, dalījāmies pieredzē un piedalījāmies viedokļu apmaiņā. Ierodoties Novo Mesto pilsētā tikai mums bija unikāla izdevība iepazīties ar pilsētas mēru Georgu Macedoni, kas par pilsētas mēru strādā tikai divas nedēļas. NOVO MESTO ielu, iestāžu nosaukumi mums šķita ļoti neparasti, tāpēc ar interesi devāmies tos pētīt. Slovēnijas iedzīvotāji mums šķita ļoti atsaucīgi un draudzīgi. Ikviens bija ļoti laipns un sirsnīgs pret mums. Lai arī vietējie īpaši nepārvalda angļu valodu, bet katrs centās mums izpalīdzēt slovēniski .

Vēl apmeklējām Leona Štukelja muzeju. Leons bija vingrotājs, vienīgais Dienvidslāvijas pārstāvis, kurš kļuva par trīskārtējo olimpisko čempionu un piecas reizes kļuva par pasaules čempionu. Muzejā, kas izvietots divos stāvos, varēja apskatīt 19. gadsimta sākuma olimpiskās medaļas, sporta iekārtas, uzzināt par Leona dzīvesgājumu un apskatīt viņa personīgās mantas. Īpaši interesanti bija lūkot fotogrāfijas, kur Leons tiekas ar pasaulslavenām personībām.

Jau iepriekš zinājām, ka slovēņi ir ļoti ticīga tauta. Par to pārliecinājamies, kad redzējām baznīcu skaitu gan galvaspilsētā, gan pa ceļam uz Novo Mesto, gan pašā pilsētā. Pēdējā dienā nolēmām apmeklēt tuvāko mūsu viesnīcai baznīcu un piedalīties Svētajā Misē. Tieši šis notikums paliks mūsu sirdīs vēl ilgu laiku, kas mums dāvāja vārdiem neaprakstāmus mirkļus, spožumu, siltumu un cerību sirdīs. Droši varam apgalvot, ka brauciens izdevās. Esmu lepna, ka Dagdas novads arī piedalās projektā. Savā garajā rakstā es centos atspoguļot savu redzējumu par projekta tēmu.


Projekta dalībniece, Dagdas vidusskolas skolniece Daniela Čapķeviča

 

 

 

 

 

 

<- Atpakaļ uz: VISAS ZIŅAS