Izglītības ziņas
Karjeras vadības prasmes jāapgūst jau skolā
Panākumi rodas no zinātkāres, koncentrēšanās, neatlaidības un paškritikas. (A.Einšteins)
Pēdējos gados darba devēji mēdz runāt, ka jaunieši nav gatavi darba tirgum, savukārt paši jaunieši par savu profesionālo aicinājumu un ceļu uz to nereti sāk domāt tikai 9. vai 12. klasē. Tomēr arī šajā vecuma grupā vidēji tikai katrs trešais jaunietis ir skaidri izlēmis, ko darīs pēc skolas gaitu beigšanas, liecina Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) veiktā skolēnu aptauja, kurā piedalījās arī Dagdas un Ezernieku vidusskolas, kā arī Andrupenes pamatskolas skolēni.
Jau otro gadu vairāk nekā 400 Latvijas skolās norit ES fondu projekts „Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs”. Tajā iesaistītajās skolās šogad tika veikta aptauja, kurā par karjeras jautājumiem tika iztaujāti vairāk nekā 19 tūkstoši jauniešu no 7. līdz 12. klasei, kā arī profesionālās izglītības kompetences centru audzēkņi. Aptaujas dati rāda, ka skaidru lēmumu par to, ko darīt pēc skolas beigšanas, starp devītklasniekiem pieņēmuši tikai 33% jeb katrs trešais jaunietis. 21% atbildēja, ka nezina, ko darīs, pabeidzot skolu, bet 46% atbildēja, ka izlēmuši daļēji. Turklāt visai līdzīgas atbildes saklausāmas arī starp divpadsmitklasniekiem: 35% ir pieņēmuši lēmumu, ko darīt pēc 12. klases beigšanas, 44% atbildēja, ka daļēji zina, un 21% atzinās, ka joprojām nezina.
Vairums karjeras ekspertu norāda, ka bērniem par savu potenciālo nākotnes karjeru būtu jādomā jau no mazotnes, jau laikus izzinot savas stiprās un vājās puses un attīstot tās prasmes, kas nākotnes karjerā var izrādīties noderīgas. „Karjeru apvij ne mazums mītu, tāpēc izpratne par to, kas sagaida darba dzīvē, jāsāk veidot jau pavisam agri – vēl skolā, no pirmajām klasēm. Lēmums par konkrētu profesiju, protams, nav jāpieņem mazotnē, taču bērna talantu un prasmju analīze ļauj jau laikus vairāk uzmanības pievērst tām jomām un prasmēm, kas nākotnē karjeras veidošanā palīdzēs. Tomēr runa nav tikai par bērnu interesējošo ārpus klases nodarbību apmeklēšanu, bet arī tādu iemaņu attīstīšanu, kas palīdz iegūt karjeras vadības prasmes,” stāsta VIAA Informācijas un atbalsta departamenta Karjeras atbalsta nodaļas vadītāja Ināra Punkstiņa.
Kā norāda Ināra Punkstiņa, karjeras izglītība mūsdienās vairs nav profesionālā orientācija jeb piemērotākās profesijas piemeklēšana – tā ir cilvēka sagatavošana dzīvei un mūžizglītībai. Mūsdienās tehnoloģiju attīstības laikmetā darba tirgus nemitīgi mainās un nākotnes profesijas un darba tirgu prognozēt nav iespējams. Šie apstākļi ir jāņem vērā un jāattīsta tādas prasmes, kas ļauj mainīgajam darba tirgum pielāgoties, - radošums, kritiskā domāšana, sarunu vešana, kompleksu problēmu risināšanas un citas prasmes. Visas šīs ir dzīves laikā iegūstamas prasmes, un tās ir iespējams veiksmīgi attīstīt jau bērnībā.
Kā liecina VIAA veiktā skolēnu aptauja, iepriekšējā mācību gadā jauniešiem visinteresantākās un noderīgākās mācību priekšmeta stundas, kurās bija ieskats darba pasaulē un profesijās, ir bijušas sociālās zinības (22%) un audzināšana (19%). Kā visbiežāk atzīst paši bērni – viņiem noderīgākā šķiet iespēja par dažādu profesiju aizkulisēm un ikdienu uzzināt praktiskā veidā, proti, Karjeras nedēļas un karjeras dienu pasākumos skolā, Ēnu dienā, dažādās tematiskās ekskursijās un tiekoties ar dažādu organizāciju pārstāvjiem, kas notiek regulāri mācību gada garumā Latvijas skolās.
Liels palīgs karjeras jautājumos un sevis izzināšanā var būt arī skolā pieejamie speciālisti, tomēr, kā liecina VIAA veiktā aptauja, pagājušajā mācību gadā individuālu konsultāciju pie skolas karjeras konsultanta apmeklējuši tikai 11% bērnu. „Šobrīd vairāk nekā 400 Latvijas skolās darbojas pedagogi karjeras konsultanti, kas rūpējas par karjeras izglītību skolā. Tie ir speciālisti, ar kuriem katrs skolas audzēknis var parunāt par nākotnes mācību iespējām un citiem ar karjeru saistītiem jautājumiem. Es aicinātu vecākus skubināt bērnu nekautrēties uzmeklēt karjeras konsultantu, ja viņa skolā šāda iespēja ir. Tas ir lielisks veids, kā paplašināt redzējumu un uzzināt daudz jauna,” saka Ināra Punkstiņa. Dagdas novadā pedagogi -karjeras konsultanti strādā Dagdas un Ezernieku vidusskolās ,kā arī Andrupenes pamatskolā.
Noderīgi:
* Informācija par profesijām atrodama tīmekļa vietnē www.profesijupasaule.lv
* Informācija par izglītības iestādēm un mācību iespējām pieejama Nacionālajā izglītības iespēju datubāzē: www.niid.lv, kur atrodamas visas vidusskolas un profesionālās skolas, kur mācīties pēc 9. klases.
* Dažādu skolu un citu mācību iestāžu pārstāvjus ik gadu var satikt izstādē “Skola”, kas notiek februārī Rīgā
* Apmeklēt savu pedagogu-karjeras konsultantu nodarbības skolās.
Informāciju sagatavoja, izmantojot VIAA datus
Dagdas novada IKSN vadītāja M. Micķeviča
