Kultūras ziņas, Ziņas
Atskats konkursa „Dagdas novada ziedu dzīpari Latvijas villainē” norisē
Nu jau trešo gadu Dagdas novada pašvaldībā pasākumu cikla “Ceļā uz Latvijas simtgadi” ietvaros notiek šis konkurss. Bez šaubām konkursa primārais mērķis ir, lai Dagdas novada iedzīvotāji, zemes īpašnieki, iestādes un komersanti sakārtotu sev piederošo īpašumu, veidotu skaistas ainavas, kas priecētu vispirms jau pašu un protams citus. Nevelti konkursa moto: Ieceri! Izveido! Gūsti prieku pats un priecē citu!
Š.g.17.jūlijā vērtēšanas komisija 5 cilvēku sastāvā (Dagdas novada domes izpilddirektors Artjoms Gekišs, Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sanita Karpoviča, Dagdas Mūzikas un mākslas skolas skolotāja Inga Romule, Dagdas KC noformētāja Sarmīte Kromāne un šo rindu autore) devās apceļot pieteiktos 21 nominantus Dagdas novadā. Dienas garumā tika izbraukta visa Dagda un visi novada pagasti.
Rīta cēliens sākās ar Veselības un sociālo pakalpojuma centra ‘’Dagda’’ apmeklēšanu. Teritorija ir ļoti plaša, jāpieliek pūles sakārtošanai. Notiek pēdējie darbi pie stāvlaukuma bruģa izlikšanas. Vēl viens skaists stūrītis! Domāju, ka katrs apmeklētājs no Jums ir pamanījis Latvijas dzimšanas dienai izveidoto Latvijas 100 - gades simbolu, sakoptās puķu dobes un košas, pozitīva noskaņojuma radīšanai veidotas koka dekorācijas. Redzams, ka iestādes vadītājs Andris Badūns kopā ar saviem darbiniekiem, cenšas šo vietu padarīt komfortablu, mīļāku arī pansionātā dzīvojošajiem.
Dodamies pa Brīvības ielu pie Bogdānu ģimenes. Krāšņas lilijas, rozes, kārtīgs dārza zonējums. Ziemciešu dobes ir izveidotas skaisti, turklāt tā, lai varētu ietilpināt plašo augu kolekciju. Brīvības ielā 15 iegriežamies pie Ināras Gaļiļejevas, kas dzīvo šeit tik 5 gadus, bet paspējusi iekopt savu mājiņu. Saimniece lepojas ar rozēm, jauno uzbūvēto pirtiņu, skaisto sakņu dārzu. Stāsta par saviem nākotnes plānotajiem darbiem.
Dagdas pilsētas daudzdzīvokļu mājas Asūnes ielā 2 pagalmā iegriežas daudz cilvēku. Piesaista sienas gleznojums. Iedzīvotāju ērtībām ir uzbūvēta plaša lapene, uzstādīti soliņi, ir vieta mangalam, bērniem ir uzstādītas šūpoles un smilšu kaste. Lai pagalma teritoriju padarītu vizuāli pievilcīgu, ir izveidotas dažādas ziedu kompozīcijas, ierīkotas puķu dobes, uzstādītas dekoratīvās koka dzirnavas. Mājas iedzīvotāju balkoni ir izgaismoti ar saules bateriju LED lampām. Mūs patīkami pārsteidza lapenes noformējums, kas veltīts Latvijas valsts simtgadei. Tāpat ir izveidots informatīvais stends ar fotogrāfijām, kurās ir attēlotas Dagdas pilsētas dažādas vietas agrāk un tagad. Par mājas sakoptību rūpējas mājas vecākā Irma Pakaļuka.
Virzienā uz Asūni, aplūkojam Mārītes Zariņas ziedu-petūniju veidotās kompozīcijas Latvijas simtgadei. Apmeklējam Račevā Jeremenoku māju. Meža ielokā, mūsu acis priecēja oriģināli no dažādiem materiāliem izveidota puķu dobe košās krāsās ar mākslīgi izveidotu upi, purvu ar visām dzīvajām radībām. Pie Alīnas mēs ciemojamies arī otro gadu un redzam pārmaiņas, jaunus augus. Alīna stāsta, ka gadās, kad nopērku un nēsājos ar stādiem pa dārzu – te nebūs labi, te arī nebūs labi. Savus augus rūpīgi apčubinu, tad tie pateicībā skaisti zied.
Ievērību pelna arī Šestaku ģimenes māja ‘’Kurmīši’’ Račevā. Saimniecībā ir četras raibas, smukas govis. Saimniecei pietiek laika uzturēt gan ganāmpulku, gan piemājas dārziņu. Īpašuma teritorijā ir daudz dažādu ziedu un dārza figūru. Mariana stāsta, ka augs pats parāda, vai viņam vieta patīk, mums tikai jāmācās to saprast. Kad redzi, ka stādiņš nīkuļo, lapas neveselīgas, nav īstā vieta, jāmeklē cita. Darāmā vēl daudz. Ja ir māja, tad darba pilnas rokas. Konkurss lika nedaudz sasparoties. Nekad nebūs tā, ka viss padarīts.
Šeit pat ciematā Račevā apmeklējam Krūmiņu ģimenes mājas ‘’Celiņi’’. Jau ieejot pagalmā var redzēt, kāds darbs ir ieguldīts teritorijas sakopšanā. Saimniece Sandra atklāj arī daudzus dārza veidošanas noslēpumus. Veidojot dārzu, tas pats pasaka priekšā, kā pareizāk rīkoties. Viens no svarīgākajiem nosacījumiem – lai būtu viegli kopt. Dobes un augi tiek izvietoti tā, lai ērti appļaut, jo katra līkumošana stipri palēnina darba gaitu, taču, ja vēlas skaistu zaļo segumu, vasarā zāle jāpļauj bieži. Nebūs skaista zāliena, neviena līkumotā dobe ar krāšņajām puķēm neizskatīsies labi. Daudz dažādu neparastu figūriņu, kuru izveidē piedalās visa ģimene. Tā kā māja atrodas pie paša ceļa, tad garāmejošie cilvēki ar savu skatu var palūkot un papriecāties. Pie Sandras un Viktora Krūmiņiem mēs bijām divus gadus atpakaļ un šoreiz redzam, ka katru gadu kaut kas tiek papildināts. Arī šogad īpašuma teritorijā tika izveidots liels bērnu rotaļu laukums. Plānots izrakt vēl vienu jaunu dīķi, iestādīt jaunas ūdenslilijas. Un, protams, nevarējām “neiemest” skatu siltumnīcā. Būs laba tomātu raža. Prot saimniekot un kopt. Sandra saka, ka viņu dārzā neviens profesionāls ainavu arhitekts vai kāds cits diplomēts speciālists kāju neesot spēris: viss izveidots pašu rokām, ar gadu gaitā uzkrātām pašu zināšanām.
Izbraucam, izstaigājam Asūnes ciematu kopā ar pārvaldes vadītāju Žannu Aišpuri. Sakopts, izpļauts, daudz ziedu pie iestādēm, mājām. Seko garāks pārbrauciens un esam Ķepovas pagastā ciemā Neikšāni, kur atrodas “Vides izglītības un kultūras centrs “Ķepa”. Centram pieguļošā teritorija ir sakopta: izpļauta un apzaļumota, pieejama gan vietējiem iedzīvotājiem, gan centra apmeklētājiem un garām braucošiem tūristiem. Kā stāsta Regīna Stepiņa īpaši vasarā un vakaros atdzīvojas teritorija. Atnāk bērni, kas ieradušies pie saviem vecvecākiem, lai izpeldētos dīķī, aktīvi pavadīt laiku sportojot. Tādi plašumi!
Braucot pa novada teritoriju, redzam skaistas zemnieku saimniecības ar plašiem apstrādātiem labības laukiem, lopu ganāmpulkiem, arī nu jau sabrukušās mājas un apstrādātos ar ķimikālijām ceļa nomales, laikam cīņai ar latvāņiem. Un pārņem skumjas… Bet par tām šoreiz nē. Porečjē apstājamies pie sakopta simtgades dārza, ko pieteica Bērziņu pagasta pārvaldes vadītāja Romualda Demida. Dodamies uz pašu attālāko novada punktu Šķauni un tad ceļā uz Tīmaņiem iepazīstam Reču ģimenes mājas un saimniecību. Saimniece Rita izvadā mūs pa sava dārza teritoriju. Ar lepnumu rāda savas rozes, kas ir iestādītas speciāli uzmūrētā Latvijas formā veidotā akmens dārzā. Pie paša ceļa ir izveidots skaists akmens dārzs ar ūdens strūklaku un tā ir iemīļota vieta mazbērniem. Īsts mākslas stūrītis! Rita strādā par piena savācēju, braucot agri darbā ceļā rodas dažādas idejas. Nu ir jāizmēģina! Teritorija sakopta. Visam sava vieta: sakņu dārzs, tehnika, ganāmpulks. Nespējām nopriecāties par varenajiem tomātiem siltumnīcā!
Iebraucot Svariņos, skatu paveram arī uz tām mājām, kas piedalījās konkursā pagājušajā gadā. Arī šogad tikpat skaistas, sakoptas, slīgst ziedos. Bet mēs dodamies uz Svariņu Tautas namu. Erna Šļahota, Tautas nama vadītāja, ir radoša personība un šogad, gatavojoties Latvijas valsts simtgadei, izveidojusi kopā ar jauniešiem kompozīcijas no laukakmeņiem (mazākiem un lielākiem) ar Latvju zīmēm un puķu dobi. Ir īpašs jauniešu dekorēts Simtgades ozols. Ir arī apraksts, ko katra zīme nozīmē. Un, protams, ir savs stāsts par katru akmeni, kas ir arī katram cilvēkam jānoglāsta vai vismaz jāpieskaras.
Ezernieku pagastā apmeklējam Zariņu mājas ‘’Randas’’. Sakopts īpašums, ar krāšņiem ziediem, siltumnīcu, ogulājiem. Aina stāsta, ka viņai ar augiem ir īpašas attiecības un vēlāk pārāk lielos augus, kas noēno māju vai dārzu, sirds neļauj nozāģēt. Savulaik pie mājas iestādījusi mazas sudrabegles, bet tagad tās ir kļuvušas varenas un traucē citiem augiem. Jau ģimeni nomokot jautājums, ko darīt – varbūt nozāģēt … Ja vien atkal nekļūs žēl mīluļu… Aina iesaka arī citiem nelielā teritorijā atpūtas vietu izvietot pie mājas, nevis atstatus dārzā. Tādējādi tiek ietaupīta vieta, un tajā biežāk iznāk pasēdēt. Ja lapene atrodas kaut kur tālāk, rīta kafiju tur parasti negribas baudīt. Bet Ainai un Jāzepam lapene ir blakus mājai. Un tad Aina dalās savās receptēs, kā gatavot sukādes no rabarberiem, sarkanajām bietēm un burkāniem. Mēs izgaršojām rabarberu sukādes. Izcilas! Noteikti pamēģināsim!
Vēl apmeklējam vienu māju, kas īsti nav Ezerniekos, bet blakus Ezerniekiem. Mājas ’’Dīķi’’, kur saimnieko Bronislava un Jānis Andžāni. Māja atrodas uzkalniņā un no tās paveras skats tālu uz citām mājām. Jānis ir dzimis šajā mājā, uzaudzis un saimnieko tagad. Viss sadalīts kārtīgās zonās: tehnika, saimniecības zona, aitu ganāmpulks, atpūtas stūrītis. Suns Rikijs uzmanīgi mūs nopētot, aprej, jo mēs taču esam zinātkāri. Gribam visu redzēt. Ar īpašu saviļņojumu Jānis stāsta un rāda vēl viņa vecāku iestādītās puķes un ceriņkrūmu. Ceriņa smarža Jānim atgādina bērnību, jo siltas atmiņas un to smarža ir kā veldze dvēselei. Bronislava savukārt stāsta par savām, kopā ar meitu izveidotajām jaunajām puķu dobēm. Turklāt tagad augu sortiments ir tik plašs, ka par daudzu uzvedību mūsu apstākļos vēl ziņu nav. Lielisks stūrītis atpūtai pēc darba, izperoties pirtī un nopeldoties dīķī. Vīrieši ir izveidojuši lielu ugunskura vietu.
Izbraucam un vērojam skaistas vasaras mājas pie ezera, skaistus dabas skatus un izjūtam vasaras svelmi. Mūs sagaida nākošais objekts: Andzeļmuižas Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca. Mūs sagaida draudzes vecākā Veronika Vērdiņa. Pavisam nesen tika atjaunota baznīcas fasāde, labiekārtota teritorija no projekta ELFLA un pašvaldības līdzekļiem. Te ir kļuvis patiešām skaisti. Ir nomainīts Krusts pie baznīcas. Skaisti zied rozes, ko iegādājies prāvests Andris Sprukts. Priecē begonijas. Mūs uzrunā Veronikas plāni nākotnei, redzējums, ko vēl gribētu izdarīt. Lai arī prāvestam Jānim Voverovam ar lūgšanām, izdodas kopā sasniegt iecerēto! Veronika stāsta par visiem tiem neskaitāmajiem cilvēkiem, kas palīdz baznīcai. Bet protams, cilvēks - orķestris ir pati Veronika. Liels paldies par to enerģijas potenciālu lādiņu, kas mīt viņā! Lai ko mēs dzīvē darītu, un, lai tas izdotos, tajā jāieliek daļa savas sirds, jābūt iedvesmas avotam. Pati svarīgākā dzīvē ir mīlestība pret visu! Ieejam sakoptajā, mīlīgajā baznīcā, kopā ar Veroniku nodziedam skaistu baznīcas dziesmu un tāds vēss miers arī spēj pārņemt mūs.
Tālāk ceļojam uz Andrupenes pagastu. Andrupenē, Pļavu ielā 7 dzīvo Vrubļevsku ģimene. Neraugoties uz to, ka māja atrodas pie ceļa, taču dārzs ir rūpīgi saplānots. Visam sava vieta: gan ogulājiem, gan siltumnīcām, gan putniem, gan atpūtai. Priecē acis sakoptība un skaistie ziedi.
Māju ’’Kumeliņi’’ saimnieki Maija un Jurijs Ļevkovi mūs pārsteidz ar plašo teritoriju. Jāpieliek lielas pūles, lai viss tiktu laikā nopļauts, puķu dobes izravētas. Visapkārt mājai plešas plašs puķu dārzs. Maijas puķu dārzā aug dažādi dekoratīvie augu stādi, ziemcietes, krūmi. Zem krūmiem tiek bērta mulča. Tā aizkavē nezāļu augšanu, saglabā mitru, irdenu augsni un glīti izskatās. Puķu dārzā aug līdzās rozēm arī citi augi, tajā skaitā daudz skujeņu, kas ir tikpat skaisti, taču neizkalpina saimnieku. Piemēram, bārbelei ir liela formu, augumu un lapu krāsu daudzveidība. Tik vien darba, kā mazliet apcirpt, uzturot formu. Ziemās skujeņi ir skaisti dārzā, kad sarma tajā vizuļo, it kā sabērti kristāliņi.
Mājās ’’Bērzgales’’ saimnieko Irina un Valērijs Vasiļevski. Mūsu viesošanās reizē mājā notiek lieli remontdarbi. Taču tas mums netraucēja jūsmot par krāšņajām puķu dobēm, kas zaigojās dažādās varavīksnes krāsās, gaumīgi izveidotajos akmens dārzos visapkārt mājai. Man likās, ka Irinai ir ļoti veiksmīgi sastādītas puķes un vismaz man likās, ka pie Irinas dārzs nedrīkst paverdzināt saimnieci, jāatlicina arī laiks, lai baudītu tā skaistumu un īso vasaru.
Dienas nogalē, iegriežamies Konstantinovā, Saules ielā 23, kur dzīvo un saimnieko Ludmila Zariņa. Ludmila konkursā nu jau piedalās trešo gadu dažādās nominācijās. Savu ziedu kolekciju Ludmila katru gadu papildina ar jauniem augiem, tos pasūtot gan no ārzemju katalogiem, gan pērkot vietējā tirgū. Vietas augiem pietiek, jo tie, kas sevi nav pierādījuši, tiek brāķēti. Ja grib skaistu dārzu, žēlumam nevar ļauties, spriež Ludmila. Dārzā ir arī liela flokšu un dāliju rinda. Tie stādīti, lai pašai būtu interesanti, lai visu laiku var gaidīt kaut ko uzziedam. Begonijas ir ļoti praktiskas un universālas, ilgi un nepārtraukti zied līdz pat salnām, bet galvenais – tās negaršo gliemežiem . Šogad izveidoja dekoru ar ziediem, veltītu Latvijas simtgadei.
Noslēgumā devāmies uz Ludmilas un Jāņa mājām ’’Vītoli’’. Lai gan viņi paši dzīvo Konstantinovā, taču vasaras mēnešus pavada Jāņa vecāku mājās, ganot un slaucot govis, ravējot dārzus un stādot puķes. Kā var dzīvot un neko nedarīt savam vaļaspriekam? Lūk, Ludmila izveidoja nelielu baseiniņu par prieku mazbērniem, te neparastas dekorācijas no putuplasta, kas tiek nokrāsotas un atgādina īstas stirniņas. Ziedu bagātība. Tieši tādu, kādi bija manās dzimtajās bērnības mājās: kļingerītes, matiolas, flokši, asteres, lauvmutītes, vasaras dālijas, samtenes, miķelīši, lauztā sirds…
Mums patika kādas mājas saimnieces teiktais: ‘’Savas mājas apkārtni kopjam un iekārtojam savam, ne citu, priekam un patikšanai’’. Un nevar nepiekrist kādai citai saimniecei: “Lai vai kā, bet puķu dārziņam jābūt katrai saimniecei un katrai mazai meitenei jāiemācās apkopt, ravēt puķes.”
Paldies visiem māju saimniekiem un saimniecēm, ka jūs visu darāt savās mājās ar mīlestību, un tad arī izdodas. Laikam jau ir liels gandarījums, kad redzi mazu stādu izaugam par daiļu puķi. Tas tāpat, kā skaties uz saviem bērniem un domā – pa kuru laiku puisītis jau vīrietis un meitenīte jau sieviete? Noteikti daudzi no mums ir bijuši vairākās Eiropas pilsētās – Prāgā, Parīzē, Londonā … , bet nekur nav tik skaisti kā mūsu mazajā Latvijā. Tikai skumji, ka tik liela plaisa starp cilvēkiem. Skumji, ka cilvēki aizbrauc, skumji, ka lauki paliek tukši, skumji, ka mūsu pierobeža kļūst tukšāka…
Un uz tikšanos ar visiem nominantiem Dagdas parka estrādē, š.g. 28.jūlijā ’’Annas Dagdā’’!
Rakstu sagatavoja
Dagdas novada IKSN vadītāja M.Micķeviča