LV100, Kultūras ziņas
Rakstu rakstiem mana sēta
Raksts jeb svešvārdā ornaments (latīņu valodā ornamentum - rotājums) ir katras kultūras neatņemama sastāvdaļa. Arī latviešu kultūra šajā ziņā nav izņēmums, vēl vairāk - tā izceļas ar ļoti senām un bagātām ģeometriskā raksta tradīcijām. Mēs pamatoti varam lepoties ar savām raksta bagātībām. Tas ir tikpat unikālas un nozīmīgas kā Dainas. Par spīti tam, šķiet, pasaule joprojām nemaz tā īsti nezina, ka latviešiem ir savas, no baltu kopības laikiem mantotas indoeiropeiskas raksta tradīcijas, ka mums ir savs cilvēka, pasaules, dievizpratnes un kosmosa attiecību modelis.
Latviskās zīmes tiek izmantotas arvien vairāk – ieadītas šallēs un uzdrukātas krekliņiem, iekaltas aprocēs un ievītas auskaros, izšūtas, austas un tetovētas. Katra zīme ir kā skaists rotājums, taču tās jēga ir daudz dziļāka, tādēļ ļoti svarīgi zināt to nozīmi, iedarbību un savietojamību.
Latgale ir bagāta un savdabīga tradicionālās kultūras glabātuve. 20. gadsimta 20.–30. gados folkloras vākšanā Latgalē aktīvi darbojās skolēni, pedagogi, individuālie vācēji, kā arī tika rīkotas vairākas zinātniskās ekspedīcijas.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļā ir ap 84 000 glabāšanas vienību. Tā ir lielākā un vērtīgākā latviešu etnogrāfisko un tautas lietišķās mākslas kolekciju krātuve. Darbarīku, sadzīves priekšmetu, keramikas, audumu, tautastērpu sastāvdaļu, rotaslietu, tautas mūzikas instrumentu un dokumentāro materiālu kolekcijas raksturo latviešu dzīvesveidu no 18. līdz 20. gadsimtam. Daudzi unikāli priekšmeti nonākuši muzejā no Rīgas Latviešu biedrības vākuma 19. gs. beigās.
Tas mudināja meklēt liecības par mūsu novadu, īpaši par pašu Dagdu. Meklēšanas rezultātā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļā tika atrastas tautastērpa sastāvdaļas, kas attiecas tieši uz Dagdu: brunči, divu veidu snātenes, cimdi un zeķes.
Uzmanību piesaistīja viena no snātenēm, kuras aprakstā vēstures muzejā rakstīts “Snātene. Dagda. 19.gs. 2.puse. CVVM 11 407 Galos ielasīta josla.” Snātene – linu plecu sega, kas Latgalē ir vairāk raksturīga nekā citos novados. Galos ielasītajā joslā bija redzams interesants raksts. Palūdzu Valdi Celmu (latviešu grafikas dizainers, mākslinieks, Dievturu sadraudzes dižvadonis, grāmatas “Latvju raksts un zīmes” autors) izskaidrot Dagdas snātenes galos ielasītā raksta nozīmi un paust savu redzējumu, vai rakstā redzamais zīmju kopums var tikt izmantots mūsu pilsētas noformējumā. Atbilde bija sekojoša “Dagdas novada tautastērpa snātenes rakstā ietvertas zīmes ar unikālu nozīmi. Pēc sava rakstura un novietojuma tās saistāmas ar Sauli un Mēnesi, to savstarpējo miju un nozīmi gaismas un auglības ciklā un latviešu pasaules mītiski tēlainajā izpratnē. Pēc savas uzbūves raksts uzsver kustību, norišu un laika gaitas cikliskumu, kā arī, sākotnējā veseluma atjaunotni. Variants ar kuplinātu Saulīti (līdz pilnam uz stūra novietotam kvadrātam, arī tā var darīt) ir labāks. Tas ir vienkāršāks un viengabalaināks. Simboliski izsaka vienotību un veselumu ar iezīmētu centru, pulsāciju no centra uz visām četrām debesu pusēm un atgriešanos centrā. Tā ir Saule un arī pasaule - tēvu tēvu novadiņš, kam "..četri styuri, visi četri vajadzeigi: iz pyrmō Saule lēce, iz ūtrō nūrītē, iz trešo Laima sēd, iz caturtō svāta Māra." (tdz 54913).” Iepazīties ar Valda Celma Dagdas snātenes galos ielasītā raksta skaidrojumu ir iespējams Dagdas novada Folkloras centrā dokumentu mapē “Materiāli par Dagdas tautastērpu.”
Latvju zīmes iedarbojas enerģētiski, sargā un spēcina, arī dziedina. Tāpēc, ejot garām Dagdā uzstādītajiem kubiem, uz kuriem ir zīme no Dagdas snātenes, kuru sen senos laikos ieaudusi kāda čakla dagdāniete, atcerēsimies, ka tā ir mūsu kultūras bagātība, kas mums dod spēku, dziedina un aizsargā, aicina būt vienotiem un lepniem par savu sētu.
Inta Viļuma
Dagdas novada Folkloras centra vadītāja