Kultūras ziņas
Izskanējis jubilejas Galda dziesmu un “gvelžu” saiets “Auni kuojas, laksteigola!”
Kā jau ierasts, aprīļa nogalē Dagdas novada Tautas namā pulcējās pašdarbnieki no Dagdas un kaimiņu novadiem, lai izdziedātu savas skaistākās dziesmas un izstāstītu savus pieredzes stāstus, kā arī , lai vienkārši satiktos pēc garās ziemas XV Galda dziesmu un “gvelžu” saietā “Auni kuojas, laksteigola!”
Saieta dalībniekiem savas programmas ir jāpakārto kādai noteiktai tēmai. Šogad tā bija: Šūpulis. Kāds angļu sakāmvārds vēsta: Roka, kas šūpo šūpuli, valda pār pasauli.
Godi un tradīcijas ir tautas kultūras sastāvdaļa, ar kuru palīdzību tā nevar pazust citās tautās. Nemirstīgas ir tās tautas, kuras ciena un godā senču tikumus un paražas.
Latviešiem kā senai tautai bija izkopta sava kultūra, ar kuras palīdzību viņus varēja atšķirt no citām tautām. Tikumi un paražas, kā arī tradīcijas pavadīja viņus visā dzīvē.
Krustabas ir pirmais lielais mūža gods, kad jaundzimušajam bērnam deva vārdu. Senos laikos vārda došana saistījās ar bērna uzņemšanu dzimtā.
Saietā kūmu lomā iejutās Mākoņkalna folkloras kopa, kas izrādīja seno krustabu tradīciju: deva jaundzimušajam bērniņam vārdu, izšūpoja, vēlot padomiņu un labu laimi, kuplināja savu programmu ar attiecīgajām dziesmām un stāstiem.
Krustabu dienā tika sarūpēts arī īpašs mielasts. Mielastā deva baltu ēdienu – pienu, sieru, baltmaizi, lai bērniņam būtu gaiša nākotne.
Ļoti svarīgs moments bija šūpuļa kāršana, pušķošana un bērna likšana šūpulī. Šūpuli kāra saulainā vietā pie loga. Krustabās bērnu pirmo reizi šūpulī liekot, vispirms bērna vietā ielika akmeni, lai apmānītu skauģus un novērstu ļaunumu no bērna. Pēc tam lika šūpulī dāvanu – maizi, naudu, kā arī grāmatu, lai bērns izaug gudrs.
Pavisam nesen mēs iesakām mūsu Latvijas simtgades gadu, kurā vairāk nekā jebkad mēs atdodam godu valstij, kurā mums kārts šūpulis, kurā augam, strādājam, mīlam, kurā izzinām savas tautas vēsturi un tradīcijas.
Daudz gudrību mēs esam mantojuši no iepriekšējām paaudzēm, tāpēc droši varam teikt, ka esam bagāti. Saietā uzmanīgākie un zinošākie tika pie īpašām Latvijas simtgades piespraudēm.
Neizpalika arī bez pārsteigumiem. Dagdas novada pašvaldība bija sarūpējusi lielu torti par godu saieta jubilejai.
Senāk, ienākot dzimtā jaunai dzīvībai, tika iestādīts koks. Šoreiz loze iestādīt ābeli krita Dagdas novada korim VĒJU ROZE. Dagdas novada domes priekšsēdētāja vietniece Sandra Viškure dalījās pieredzē par to, ka arī viņu dzimtā bijusi tradīcija, kad piedzima bērniņs, iestādīt ābeli, kura ir kā cilvēka mūžs - ar stiegrainu un raupju stumbru, sīksta kā ērkšķu krūms, spēcīgiem zariem un vienu misiju - ziedēt un nest augļus.
Vienojoties kopīgā dziesmā, noslēdzās XV Galda dziesmu un “gvelžu”saiets “Auni kuojas, laksteigola!”
Sirsnīgs paldies visiem saieta dalībniekiem, kuri izcili iejutās seno krustabu dalībnieku lomā: Dagdas Mūzikas un mākslas skolas jaunāko klašu vokālajam ansamblim un TRIO (vadītāja Olga Šalajeva); Dagdas novada korim VĒJU ROZE (diriģente Anželika Pokule); Dagdas folkloras kopai OLŪTEŅI (vadītāja Inta Viļuma); Mākoņkalna folkloras kopai (vadītāja Ināra Smirnova); Šķaunes TN folkloras kopaiGAIĻUPEITE (vadītāja Ilona Kozlovska); Ūdrīšu TN folkloras kopai RUDZUTAKA (vadītāja Antonina Tuče); Andzeļu TN sieviešu vokālajam ansamblim PRIEKAM (vadītāja Tamāra Starovoitova) un Konstantinovas TN vokālajam ansamblim VĒJA ZVANS (vadītājs Alberts Stepiņš).
Liels paldies Dagdas novada pašvaldībai, Dagdas novada TN kolektīvam, Staņislavam Maļķevičam un PI „Pilsētsaimniecība” par atbalstu pasākuma tapšanā!
Paldies visiem, kas atrada laiku un iespēju atnākt uz pasākumu, piepildot vienu pavasara dienu ar pozitīvām emocijām un kopā būšanas prieku!
Inta Viļuma
Dagdas novada Folkloras centra vadītāja