Izglītības ziņas
Mācāmies dažādi!
2.novembra rīts atausis pelēks, miglains un drēgns, bet sirdī mājo vēlme uzzināt un atcerēties,- tieši tāds mērķis ir Šķaunes sākumskolas apvienoto klašu āra mācību nodarbībām.
Sākums ir skolas muzejā, kur bērni klausās vadītājas Ināras Andžānes stāstījumu par šīs skolas vēsturi, tās nosaukumiem un skolas direktori Silviju Rumaku (dzim. Meikšāni), kura skolu vadījusi 14 gadus. Tiek aplūkotas fotogrāfijas no skolas vēstures, kurās direktore ir kolēģu un daudzskaitlīga skolēnu pulka vidū. Jā, secinājums ir pašsaprotams, - tad Šķaunes apkārtnē bija ļoti daudz bērnu. Turpinājumā skolēni dodas uz tuvējo Borkuicu kapsētu, kur atdusas Silvija Rumaka, noliek tur ziedus un ar klusuma brīdi godina skolotājas piemiņu.
Nākamā nodarbība, ko vada Natālija Jermaka, ir vērsta uz piesārņojuma mazināšanu dabā. Tās laikā skolēni grupās pēta plakātu, skaidro dažādu sadzīves atkritumu kaitējumu dabai, uzzina jaunu informāciju par āpsi, kas kļuvis par logo “seju” zaļākai un tīrākai videi ap mums. Bērni apzinās, ka atkritumiem ir vieta atkritumu konteineros, nevis mežā, parkā vai pagalmā. Sevišķi biedējošu un pamācošu iespaidu atstāj ilustrācijas, kas ataino putnu un dzīvnieku saskares ar plastmasas un polietilēna izstrādājumiem sekas. Lai sasildītos šajā pieturas vietā, skolēni sporta skolotāja Elmāra Jermaka vadībā veic veiklības stafeti un dažādas kustību rotaļas. Bērniem tas ļoti patīk, un vaigos atgriežas sārtums.
Tālāk ceļš ved uz Tīmaņu pusi. Maču kapsētas pievārtē ir piemiņas akmens Šķaunes dzejniecei Marijai Andžānei. Šo nodarbību vada Aina Zariņa, tās laikā skolēni gūst priekšstatu par skolotājas un dzejnieces darbību Latvijā, Vācijā un ASV. Bērni uzmanīgi klausās dzejoļus latgaliešu un latviešu valodā, uzzina jaunus latgaliskus vārdus, kā arī atbild uz jautājumiem, noklausās Šķaunes teiku “Dieva josta”. Piemiņas akmens pakājē paliek miķelīšu un mārtiņrožu pušķītis no pateicīgajiem klausītājiem. Paliek spēkā arī noruna, - kad radīsies iespēja, apmeklēsim Šķaunes bibliotēkā dzejnieces Marijas Andžānes piemiņas istabu un izlasīsim viņas stāstiņu bērniem “Puisāns ar kozu”.
Noslēdzošā mācību stacijā vēl tikai jāapskatās bijusī Tīmaņu skola, kurā sen jau neviens nemācās. Tā ir ļoti skaista sarkanu ķieģeļu ēka, ap to joprojām aug lieli koki un ābeļdārzs, blakus tek Sarjankas upe, kuras krastā ir avots. Skumji, ka tādas vietas var izzust! Šajā dienā bērni ir guvuši daudz jaunas informācijas un, kā tas piederas veļu laikam, apmeklējuši Šķaunes pagastam nozīmīgu cilvēku atdusas un piemiņas vietas. Tas bija interesants un vajadzīgs mācību pasākums.
Skolotāja Aina Zariņa