Tautsaimniecības ziņas
Par Spānijas kailgliemeža izplatības ierobežošanu
Dabas aizsardzības pārvalde pēdējo gadu laikā saņem regulārus dažādu Latvijas pašvaldību iedzīvotāju ziņojumus un sūdzības par dabiskos biotopus, kultūraugus un mājdzīvnieku veselību apdraudošo Spānijas kailgliemezi Arion vulgaris. Gliemeži nereti tiek konstatēti lielā skaitā un nodara ievērojamus postījumus dārzu īpašniekiem. Līdz ar siltāka laika iestāšanos, iedzīvotāju sūdzības pēdējās šī gada nedēļās ir būtiski pieaugušas, nereti izsakot lūgumu pēc koordinētas cīņas ar šīs sugas īpatņiem.
Spānijas kailgliemezis ir ierindots Eiropas simts visinvazīvāko dzīvnieku sarakstā. Lai gan no zinātniskā viedokļa arī Latvijā tā ir klasificējama kā invazīva suga, nepilnīgā normatīvā regulējuma invazīvo sugu jomā dēļ šobrīd Spānijas kailgliemezis nav oficiāli iekļauts invazīvo sugu sarakstā. Latvijas teritorijā šī suga ir sastopama kopš 2009.gada. 2019.gada rudenī bija konstatētas un apstiprinātas 59 sugas atradnes, kuras lokalizējas galvenokārt Latvijas centrālajā daļā. 2020.gadā sugas izplatība, visticamāk, ir paplašinājusies (skat. karte vēstules pielikumā- aktuālie dati uz 05.06.2020.). Ārēji Spānijas kailgliemezis Arion vulgaris ir ļoti līdzīgs vietējam sarkanajam kailgliemezim Arion rufus, kas ir sastopams Latvijas dienvidrietumos: Embūtē un pie Liepājas ezera. Minētā iemesla dēļ sākumā eksperti precīzi nosaka kailgliemeža sugu un tikai tad tiek apstiprināta jauna atradne.
Latvijas teritorijā kaitēklis galvenokārt tiek ievazāts ar stādiem, pie kuru saknēm atrodas gliemeža oliņas. Līdz ar stāda iestādīšanu gliemezis veiksmīgi iedzīvojas dārzos un caur ceļmalām, grāvmalām un ūdenstilpju piekrastēm izplatās gan kaimiņu dārzos, gan arī dabiskās teritorijās. Tāpēc ir svarīgi saprast, ka Spānijas kailgliemeža izplatības ierobežošanā būtu jāiesaistās visu invadēto teritoriju īpašniekiem. Tā kā Spānijas kailgliemezis visintensīvāk olas dēj no augusta līdz septembrim, ir jācenšas panākt, lai pēc iespējas mazāks gliemežu skaits sasniegtu olu dēšanas vecumu un izdētu olas. Viena dējuma olas ir vienkopus un vienā dējumā var būt pat vairāk nekā 250 olu.
Sugas ietekme var izpausties dažādi, piemēram, kailgliemeži var apdraudēt kultūraugus un vietējās augu sugas gan apēdot tās, gan pārnēsājot dažādus augu patogēnus. Tāpat Spānijas kailgliemezis izkonkurē un barojas ar citām bezmugurkaulnieku sugām, piemēram, gliemežiem un sliekām. Ir novērota krustošanās ar tuvāk radniecīgajām Arion ģints kailgliemežu sugām, kā rezultātā tās asimilējas un izzūd. Suga var izplatīt jaunas parazītu un patogēnu sugas, kas ar gliemežiem tiek ievestas no citiem reģioniem.
Ņemot vērā augstāk minēto Dabas aizsardzības pārvalde aicina:
- informēt pašvaldības iedzīvotājus par Spānijas kailgliemeža iespējamo ietekmi un rīcību tā izplatības ierobežošanā, ievietojot pašvaldības mājaslapā un/vai izdrukājot vēstules pielikumā pievienotās infografikas un novietojot tās vietās, kur parasti pulcējas cilvēki un jo īpaši mazdārziņu rajonos, kas ir pierādījušies kā nozīmīgas Spānijas kailgliemežu dzīvotnes un tālākas izplatības avoti;
- papildus informācijai iepazīties ar Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā pieejamo Spānijas kailgliemežu izplatības ierobežošanas plānu;
- turpināt ziņot par jauniem atradņu gadījumiem, rakstot uz e-pastu invazivs@daba.gov.lv, norādot iespējami precīzu atradnes vietu, savu kontaktinformāciju un pievienojot atrastā Spānijas kailgliemeža foto;
- iespēju robežās atbalstīt vietējos iedzīvotājus cīņā ar šo sugu, kā arī pašvaldībās, kur Spānijas kailgliemeža atradnes ir apstiprinātas un tas jau ir bieži sastopams, uzņemties šīs sugas īpatņu iznīcināšanas procesa koordināciju. Ir jārēķinās, ka kailgliemežu ierobežošana ir darbietilpīgs process, kas ir jāveic katru gadu;
- pievērst īpašu uzmanību, lai šīs sugas ierobežošanas pasākumi tiktu veikti arī pašvaldības īpašumā esošajos vai apsaimniekotajos īpašumos.