"Ar Meteni dancot gāju"

Padanco, saimeniece,
Metenīša vakarā,
Lai danco govis vērši
Pavasar tīrumā!

Meteņi jeb Metenis ir seni latviešu pavasara gaidīšanas svētki, kas beidzās Pelnu dienā, kurai seko lielais gavēnis.

Meteņu svinēšanā saglabājušās senas vecā gada aizvadīšanas tradīcijas, jo senajām indoeiropiešu tautām gadumija bijusi tagadējā februāra vidū. Agrāk latviski ar vārdu „meti” apzīmēja laika griežus, mēru. Sākotnējā nozīme vēl tagad saglabājusies vārdā "laikmets". Lietuviski "metai" vēl tagad nozīmē "gads".

Šajā laikā tika kautas cūkas, tāpēc tradicionālie svētku ēdieni bija cūkas galva un plāceņi. Vecāki meta dāvanas saviem bērniem no istabas augšas, jo Laima Meteņos no augšas metot savas dāvanas. Tāpat kā visos ziemas svētkos, arī šajā laikā varēja sastapt maskotos ļaudis, cilvēki gājuši un braukuši ciemos. Tic, ka jo tālāk Meteņu dienā ciemojas, jo labāka raža gaidāma nākamajā vasarā. Tiek dedzināts Saulgriežu ugunskurs, kurā tiek sadedzināti pagājušās vasaras Līgo svētku vainagi. Itin bieži dedzina salmus, dažviet no salmiem ir darināti kādi tēli, kuri vispirms noripināti no kalna un tad sadedzināti, - tiek sadedzināta un projām raidīta ziema.

Meteņu zīme ir katra jauna aizsākuma simbols. Slīpais krusts, kurš aizpilda Saules zīmes tukšumu, rada jaunu, dinamisku attīstības stāvokli un norāda uz apzinātu ieiešanu dzīves telpā, dažādo dzīves materiālo un ideālo procesu viducī.

Arī mēs gaidām lielus un mazus, tuvus un tālus ciemiņus 25.februārī plkst.13.00 pie Dagdas novada TN ar dziesmām, dejām, jautrām izdarībām, baudot karstu tēju un pankūkas, kā nākas atvadīties no ziemas, pirms pavasaris uzzied visā krāšņumā!

Inta Viļuma

Dagdas novada Folkloras centra vadītāja