Dagdas novada pašvaldības pārstāvju seminārs Melpignano, Itālijā

No 25.līdz 29.jūnijam projekta Eiropa pilsoņiem’’Eu SAVE Actions for Smart Historic villages’’/Saglabāt mazos ciematiņus “ ietvaros devāmies uz semināru Melpignano pilsētu ,Itālijā,kas ietilpst Apūlijas reģionā. Vispirms lidojums uz pilsētu - Bari,kas pašlaik ir pievilcīga tūristiem. Tad 241 km garš pārbrauciens līdz Melpignano(viena no Apūlijas mazpilsētām ar iedzīvotāju skaitu 2209). Pilsētā,kur vēl šodien dzīvo grieķu kopienas iedzīvotāji,kas runā grieķu dialektā –griko .Ceļā pa logu lūkojam vīnogu plantācijas,vairāk nekā 27 vīnogu šķirnes tiek audzētas šeit, olīvu mežus,kaktusus un ziedošos oleandrus. Arī tika piedāvāta vidusjūras ēdienkarte: astoņkājis,pasta ar īpašu tomātu mērci,picas,lazanja.

Apūlijas dienvidaustrumu daļu veido Salento pussala, kas ir zināms kā Itālijas "zābaka" papēdis. Savukārt ziemeļrietumos ir Gargāno pussala, kas veido "zābaka" piesi. Projekta seminārā piedalījās 7 valstu pārstāvji ( Spānija ,Itālija,Horvātija,Latvija,Maķedonija,Bulgārija,Portugāle). Semināra konferencē ar savu valsts pozitīvo pieredzi ,proti ,sociālās inovācijas un vietējo ciematiņu attīstība caur kultūras mantojumu dalījās katras projekta valsts dalībnieki. Gatavojoties semināram,notika darba grupas tikšanās,lai sagatavotu labās prakses piemērus no Dagdas novada. Projekta dalībvalstis ir vienojušies par skaidrojumu ’’smart villages’’/ kas ir citiem vārdiem : viedie ciemi: lauku teritorijas un kopienas, kuru iedzīvotāji atrod jaunas iespējas radīt pievienoto vērtību, lai veicinātu dzīvas,ilgtspējīgas tradīcijas : uzlabojot  vietējo infrastruktūru, radot jaunas iespējas iedzīvotāju iesaistei aktivitātēs, piedāvājot jaunus pakalpojumus (piemēram, bibliotēkās,tautas namos,jauniešu centros,nevalstiskajās organizācijās), izmantojot digitālo tehnoloģiju (lietotni, kas sniedz ieteikumus tūristiem, saistībā ar kultūras pasākumu apmeklēšanu),realizē jaunus projektus, kas ļauj dalīties labākajā praksē ar tuvākajiem kaimiņu novadiem un ttl. Tika aprakstīti 10 piemēri un izsūtīti visām šajā projekta iesaistītajām pašvaldībām. Īsumā tika prezentēti šie piemēri Melpignano pašvaldībā: Andrupenes lauku sēta,Kroma kolna brālistes aktivitātes,Jaundomes muižas aktivitātes,Svariņu pagasta Tautas nama aktivitātes,invalīdu brālības’’Nema ’’ aktivitātes,brīvprātīgais jauniešu darbs Dagdas Jauniešu centrā, Zupas diena Dagdas pilsētas svētku Annas Dagdā ietvaros, Latgales līgavas pūra veidošana, maija dievkalpojumi pie ceļmalu krustiem Dagdas novadā,Mīlestības takas izveide Asūnes ciemā. Tie ir tikai maza daļa no Dagdas novada aktivitātēm. Projekts ir atvērts,aicinu atsaukties vietējos iedzīvotājus un stāstīt par labās prakses piemēriem. Semināra laikā tika stāstīts par mazās pilsētiņas Melpignano pozitīvajiem piemēriem:Notte della Taranta/ Nakts zirnekļa festivālu,kas pulcē katru gadu vasarā tūkstošiem skatītāju,dabas takas izveidi(vietējās augstskolas studentu iniciatīva), bibliotēku projektu,kas cenšas iesaistīt arvien vairāk lasītāju,tieši jau no mazotnes gadiem ,sākot ar bērniem un projektu:katra māja ir teātris. Mazajos ciematiņos tiek iestudētas mazas lugas ,it īpaši par sadzīves tēmām no pašu ciematu dzīves un tiek izrādītas kādā no iedzīvotāju mājām vai to pagalmā.Šis projekts ir guvis lielu atsaucību. Melpignano pilsētā ir izveidoti ūdens ņemšanas punkti. Ikviens var ieliet savā pudelē dzeramo ūdeni un minerāludeni par 5 centi par litru.Šis ir lielisks sociālo inovāciju projekts,kura rezultātā ir samazinājies atkritumu/plastmasas pudeļu īpatsvars un var padzerties lēti .Darbojas sociālais taksis,kad var par pašizmaksu var veikt šo pakalpojumu. Uzstājās vieslektori ,kas stāstīja un dalījās savā viedoklī par to,kā kultūras plašais piedāvājums var attīstīt vietējos ciematiņus(pasākums,tirdzniecība,suvenīru pārdošana,ēdināšana un izmitināšana). Dienas noslēgumā mēs apmeklējām vairākas Apūlijas reģiona pilsētiņas. Sternatijā apmeklējām vecās olīvu eļļas fabrikas no 17.gs. Izrādās tajā laikā eļļas meistari bija bagātākie cilvēki pilsētā: viens litrs eļļas salīdzinājumam ar mūsdienām maksāja 100 EUR. Bet reti kurš strādnieks varēja izzdzīvot līdz sezonas beigām , jo viņu darbs sākās rudenī un beidzās pavasarī . Iziet pie saviem mājiniekiem varēja tikai Ziemassvētku vakarā. Pilsētā joprojām uz ielām ir uzraksti itāļu un grieķu valodās. Protams mūsu acis piesaistīja pilis,baznīcas,nocietinājumi,freskas, šaurās ieliņas, kas ir saglabājušās no 12.-13.gadsimta līdz mūsdienām. Otranto pilsētā ,kas ir ostas pilsēta, ieelpojām Vidusjūras gaisu.Tikai 64 km plašais līcis škir šo pilsētu no Albānijas. Viss redzētais Apūlijas reģionā ļava iztēlē rekonstruēt tā laika iedzīvotāju dzīvi:ikdienu,svētkus un karus. Redzētie senlaiku vēstures objekti sasaucas lieliski ar mūsdienām.Tā bija lieliska pārvietošanās laika ritenī turp un mājup,nedaudz izbaudot Itālijas cilvēku mentalitāti,dabu un neatkārtojamos objektus. Bet tikai savās mājās var izjust īsto mājas garšu un bagātīgo tradīciju, kas mums ir un jāpilnveido.

Projekts ir līdzfinansēts no Eirpas Savienības programmas’’ Eiropa pilsoņiem ” līdzekļiem.

Projekta koordinatore M.Micķeviča