Dagdas novada pašvaldības pārstāvji konferencē Ungārijā

 

Laikā, kad dabā viss sparīgi aug, zied un reibinoši smaržo, mēs, pārstāvji no Latvijas skaistākās mazpilsētas Dagdas, Dagdas novada pašvaldības: Daniela Čapķeviča, Veronika Mamedova un Dagdas novada IKSN vadītāja Marija Micķeviča devāmies uz Szodligetu Ungārijā. Šeit “Europe for Citizen” projekta ietvaros risinājās konference, kuras galvenais mērķis bija apspriest iemeslus un rast risinājumus Eiropas aktuālākai problēmai: “Kāpēc jaunieši pamet savu dzimteni, savu dzimto pilsētu?”

 

Konferencē piedalījās divi Grieķijas mazpilsētas pārstāvji, divi no Bosnijas un Hercegovinas, Slovēnijas un trīs pārstāvji no jaukas pilsētas Victoria, kas atrodas Rumānijā, kā arī trīs pārstāvji no Rūjienas. Semināra laikā Rūjienas novada pašvaldība un Szodliget pašvaldība parakstīja sadarbības līgumu turpmākai sadarbībai. Szodligetā un Dagdā valda līdzīga situācija - jaunieši pamet savas dzimtās mājas, līdz ar to sarūk iedzīvotāju skaits pilsētā. Taču interese ungāriem aktivizējās tikai pirms trim gadiem, kad iespēja zaudēt pilsētas un pašvaldības statusu strauji pieauga. Pašvaldībā jābūt 5000 iedzīvotāju, pretējā gadījumā pašvaldību pievieno citai teritorijai un zūd tās patstāvība. Dagdā problēmas nopietnību apzinājās jau agrāk, nesagaidot kritisko situāciju. Pateicoties šai unikālai iespējai visi konferences dalībnieki nonāca pie kopīga viedokļa un balstoties uz to mēs spējām formulēt un izvirzīt priekšlikumus.

 

Aktīvu emigrāciju Ungārijā izraisīja Otrs pasaules karš, 2004. gadā iestāšanās Eiropas Savienībā, jo valsts zaudēja kontroli pār saviem iedzīvotājiem. Tie tagad varēja brīvi izbraukt un iebraukt pāri Ungārijas robežām. Trešais faktors, kas, mūsuprāt, piemīt visām ES valstīm, ir 2008. gada Pasaules krīze, kad tūkstošiem cilvēku zaudēja darbu. Slovēnijā, Rumānijā, Bosnijā un Hercegovinā tāpat kā Latvijā jaunieši emigrē, lai dotos “ peļņā”. Savukārt cilvēka peļņa ir atkarīga no viņa izdarītā darba. Pārsvarā jaunieši ir tie, kas vēlas visu un uzreiz, tāpēc aizbrauc prom uz vairāk attīstītajām valstīm, tādām kā Īrija, Anglija vai Vācija. Šeit jaunā paaudze ir gatava strādāt darbu, kas neatbilst viņu kvalifikācijai un tikai viena mēneša laikā saņemt tik lielu atalgojumu, ko dzimtenē spētu strādājot vairākus mēnešus. Citi argumenti, kāpēc jaunieši vēlas braukt prom no savas dzimtenes varētu būt: plašākas darba iespējas ārzemēs, iespēju iegūt daudzveidīgu pieredzi, apgūt valodas, saņemt kvalitatīvu izglītību, bagātināt savus kultūras iespaidus, iesaistīties interesantos piedzīvojumos.

Žēl, ka valstīs ir maz jauniešu, kas varētu domāt, piemēram, šādi : “ Esmu patriots un nevēlos Latviju pamest, man patīk sava valsts un ierastā vide, es nespētu dzīvot bez ģimenes un draugiem, es labāk maksāju nodokļus savai valstij, es vēlos izglītību iegūt Latvijā, tā ir izglītība dzimtajā valodā, tā dod lielāku dziļumu un izpratni, es vēlos palikt, jo te ir ierasta vide, kultūra, tradīcijas.”

 

 Tā mēs nonācām pie pirmā priekšlikuma : “ Kas būtu jādara, lai jaunieši paliek savā dzimtajā pilsētā?” Lai saņemtu tikpat lielu atalgoju par savu izdarīto darbu dzimtenē ir jāieņem augsts darba amats, lai tas būtu iespējams jauniešiem ir jābūt labai izglītībai. Otrkārt, pilsētas vadībai pēc iespējas vairāk ir jārunā ar jauniešiem, jāorganizē tikšanās ar jauniešiem, jāraksta projekti, jāorganizē pilsētas svētkus, kas palīdz stiprāk iemīlēt savu pilsētu. Protams, jāpārdomā arī vietas, kur ne tikai jaunieši, bet arī citi pilsētas iedzīvotāji var jauki pavadīt savu brīvo laiku. Diemžēl Dagdā mums nav kinoteātru, kafejnīcu, restorānu. Tas varētu gan nodrošināt papildus darba vietas, gan piesaistīt viesus no citām pilsētām. Labu piemēru mēs varam pārmantot no Ungārijas, kur augsti attīstīta uzņēmējdarbība. Ungārijā ir ļoti daudz mājražotāju, kas piedāvā savu preci vietējiem pircējiem, tā samazinās imports un attīstās valsts ekonomika kopumā. Prieks, ka vairumam cilvēku piemīt kopības gars - saprast, ka kopā var panākt vairāk un spēt domāt arī par citiem. Kopā ir iespējams pārvarēt efektīvāk problēmas, kopā rodas dažādas idejas, kuras apvienojot var sasniegt lielisku rezultātu, kopā var labāk laiku pavadīt. Tās ir dažas no iespējām, ko sniedz darbošanās, apvienojoties kopā. Kopības gars mēdz būt izteikts kaimiņu, draugu ģimenes locekļu attiecības un arī brīvprātīgo darbā. Cilvēki tiek motivēti un iedvesmoti iesaistīties dažādās brīvprātīgā darba - sociālajā, dabas aizsardzības, izglītības, politikas, kultūras un sporta – sfērās. Cilvēki iesaistās brīvprātīgajā darbā dažādu mērķu vadīti. Viens no tiem varētu būt jaunas pieredzes iegūšana, kas ļaus viegli atrast darbu nākotnē. Tas krietni mazinātu risku aizbraukt prom no savas dzimtenes.

 

Augstākā izglītība visās Eiropas Savienības valstīs ir obligāts pienākums, diemžēl tas nav visiem pieejams. Budžetu vietu ir ļoti maz, taču daudzas ģimenes nevar atļauties to sniegt savam bērnam par maksu dažādu aspektu dēļ. Tāpēc pēdējais un, laikam, svarīgākais priekšlikums, lai jaunieši nepamet savas mājas, ir nodrošināt viņiem augstāku izglītību bezmaksas ar nosacījumu, ka tie atstrādās kādā no uzņēmumiem vai valsts iestādēm konkrētu laiku. Tas nodrošinās gan izglītību, gan darbu, gan sekmēs valsts ekonomikas attīstību.

 

Aicinu visus jauniešus veidot karjeru mūsu tēvu zemē. Aicinu kļūt par sava darba profesionāļiem, jo tikai tā mēs varēsim attīstīt Latviju. Visi kopā mēs esam spēks, kas veidos Latviju, kas veidos nākotni.

 

Apmainoties ar pieredzi, ieteikumiem un redzot, cik daudz ir paveikts, varam mācīties gan no pieļautajām kļūdām, gan no veiksmīgās pieredzes.

 

Pateicības vārdi Marijai Micķevičai par piedāvāto iespēju doties līdzi šādā neaizmirstamiem iespaidiem un jaunu zināšanu bagātajā braucienā.

 

Dagdas vidusskolas skolniece - Daniela Čapķeviča.