Horvātijas kolorīts

Aprīļa pēdējā nedēļā, kad laika apstākļi nebija labvēlīgi Latvijai, četras Dagdas vidusskolas 11.a klases skolnieces un divas skolotājas Erasmus+ projekta ietvaros devās uz saulaino, silto un daudzkrāsaino Horvātiju, kur pavadīja atmiņām pilnu nedēļu, tiekoties un kopā darbojoties ar projektā iesaistītajiem skolēniem un skolotājiem no Austrijas, Čehijas, Ungārijas un Horvātijas. Ceļojums bija ļoti tāls, jo no Dagdas bija jānokļūst līdz Viļņai, tad divi lidojumi no Viļņas līdz Vīnei (Austrija) un no Vīnes līdz gaidītajam galamērķim – Zagrebai (Horvātija).

Saulainais klimats

Pirmais, kas mūs pārsteidza, ierodoties Horvātijā, bija siltie laika apstākļi. Ielidojām vakarā, tomēr pat tad temperatūra tur bija virs 25°C. Šeit aprīlī ir siltāks nekā pie mums vasarā. Protams, mēs jau iepriekš skatījāmies, kādi būs laikapstākļi, bet vienalga ar lielu neticību likām savās ceļasomās vasaras drēbes. Mums bija sajūta, it kā esam nokļuvušas nākotnes sajūtās un smaržās, jo vienas dienas laikā no aukstās un pelēkās Latvijas nokļuvām Horvātijā, kur jau ziedēja kastaņas, narcises, tulpes un reibināja burvīgā ceriņu un tikko pļautas zāles smarža.

Garie pārgājieni un lēnīgums

Katra projekta diena bija rūpīgi un interesanti saplānota. Ekskursijas, iepazīšanās ar Mala Suboticas skolu, nodarbības, ēdināšana un citi pasākumi notika nesteidzīgi. Atšķirībā no Latvijas, kur mēs visu gribam izdarīt ātrāk un vairāk, te, Horvātijā, dzīves ritms ir daudz lēnāks. Pirmajā dienā visi projekta dalībnieki kopā apmēram 12 km garā pārgājienā izstaigājām skaisto un sakopto Horvātijas galvaspilsētu Zagrebu, iegādājāmies vietējā tirgū dažus suvenīrus un pusdienās nesteidzīgi baudījām piedāvāto ēdienu. Kā vēlāk sapratām, katra ēdienreize ir ļoti nesteidzīga – ilgst kādu pusotru stundu, tas mums šķita pārāk lēni, bet pieradām ēst un nesteidzīgi komunicēt latviešu, vācu un angļu valodās. Interesanti, ka pie katras ēdienreizes skaistās glāzēs ir dzeramais ūdens, nevis kāda sula vai kompots, pat pie kafijas klāt tiek pasniegts ūdens. Bija dīvaini, ka te galvenā ēdienreize bija vakariņas nevis, kā mums pierasts, pusdienas.

Pirmās dienas pēcpusdienā devāmies 2 stundu braucienā, lai iekārtotos viesnīcā Čakovecas pilsētā, kur arī dzīvojām visu nedēļu. Jau pašā vakarā vēl nedaudz pastaigājām pa pilsētu, izpētot, kur atrodamies un mājup sūtot skaistās fotogrāfijas ar ziedošajiem skatiem.

Sadraudzības pasākumi

Nākamā diena bija skolā Mala Subotica. Sākumā izstaigājām skolu nelielā iepazīšanās ekskursijā, pārsteidza uzraksti un plakāti visu projekta dalībvalstu valodās. Sadalījāmies vairākās grupās, jo mūsu bija ļoti daudz – 24 skolēni no Ungārijas, 17 – no Čehijas, 11 – no Austrijas un, protams, arī paši horvāti. Visu pirmo dienas daļu bija darbnīcas daudzās stacijās – mācījāmies izmantot papīru otrreizējā pārstrādē, rakstīt savus vārdus senajā horvātu valodā, sportot populārajās gumiju lēkāšanas spēlēs, vingrot, spēlēt šahu, izzināt skolas apkārtni. Pēc nesteidzīgajām pusdienām sekoja visu dalībvalstu prezentācijas pasākumi Kultūras centrā. Klausījāmies un skatījāmies citus, uzstājāmies paši, bija aizraujoši un interesanti uzzināt par katru dalībvalsti. Tad devāmies ārā, kur jau bija saklāti galdi ar katras valsts nacionālajiem ēdieniem, kurus pašiem bija jāatved. Ļoti bagātīgs bija horvātu sarūpētais galds, varējām degustēt un iepazīt daudzas garšas.

Trešdien devāmies iepazīt Medžimurjes apkārtni, kas ir līdzīga mūsu Rāznas Nacionālajam parkam. Daudz staigājām, pētījām vietējo floru un faunu, skatījāmies filmu, gatavojām insektu mājiņas, barojām zirgus, klausījāmies putnus, kāpām tornī, pusdienojām pie Muras upes un atkal iepazinām dabu pārgājienā.

Ceturtdiena iesākās ar braukšanu uz Varaždinas pilsētu, apskatījām un izstaigājām vecpilsētu, tad braucām uz Trakoščanas pili, kura atrodas kalna galā, bija brīvais laiks pils izstaigāšanai, uzkāpšanai kalnā, no kura pavērās burvīga apskates panorāma. Pēcpusdienā sekoja ļoti interesantas sporta nodarbības, kur mūs sadalīja grupās, spēlējām dažādas spēles, un bija raftinga nodarbības upē (mācījāmies pareizi sēdēt laivā, darboties komandā, pārbaudīt savu izturību airējot). Sadraudzējāmies un labāk iepazinām viens otru.

Piektdiena atkal bija skolas diena, darbojāmies dažādās stacijās, kurās katram bija iepriekš jāpierakstās un jāapmeklē 3 dažādas nodarbības - mūzikas, galda tenisa, matemātikas, valodu, vingrošanas, šūšanas, bioloģijas pētījumu, vizuālās mākslas un citas. Pirms pusdienām visi sapulcējāmies skolas pagalmā, lai kopīgi fotografētos un iestādītu atmiņai par šo projektu koku. Sekoja nedaudz brīva laika, lai sakravātu savas ceļasomas, jo vakarā bija atvadu diskotēka, kurā katra valsts varēja pieteikt savu populārāko mūziku. Vēl bija iespēja caur teleskopu vērot zvaigžņoti naksnīgās Horvātijas debesis un, negribot šķirties, apmainīties telefona numuriem un e-pastiem.

Trijos naktī sākās mūsu mājupceļš: Čakoveca  - Zagreba – Frankfurte – Viļņa – Dagda, un vakarā jau ieradāmies mājās, atvedot līdzi skaisto pavasara sākumu.

Pavadītais laiks saulainajā Horvātijā tiešām bija burvīgs. Nedēļa pagāja ļoti ātri un bija dīvaini atgriezties Latvijā, kur viss plaukšanas process vēl tikai priekšā. Mēs pateicamies mūsu skolotājām, Olgai Bobovičai un Veltai Augustovai, ka viņas bija mums līdzās šajā braucienā, atbalstīja un rūpējās, lai visu paspējam, ieraugām un izbaudām, kā arī liels paldies par organizēto projekta braucienu koordinatorei Marijai Micķevičai.

Kristīne, Daniela, Sintija un Airita.

16.05.2018.