PROJEKTA “VESELĪGA DZĪVE - PIRMIE SOĻI RADĪT LAIMĪGU NĀKOTNI” PĒTĪJUMA REZULTĀTI

Kā viena no pirmajām projekta ietvaros īstenojām aktivitātēm bija kopīga pētījuma veikšana, lai noskaidrotu sociālajam riskam pakļauto bērnu un jauniešu, kā arī bērnu speciālajām vajadzībām izpratni par veselīgu dzīvi un ekoloģiju.

Uz pētījumā iegūto rezultātu pamata tiks izveidotas neformālās izglītības programmas “Veselīgs uzturs”, “Kaitīgie ieradumi”, “Ekoloģija un mēs”, “Aktīvs dzīvesveids”. Programmās iekļautais saturs tiks aprobēts septiņu mēnešu laikā, un aprobācijas procesā kopumā piedalīsies 32 jaunieši no projektā iesaistītās mērķgrupas Latvijā un Lietuvā. Turpmāk šīs programmas ik gadu būs iespēja apgūt 60 bērniem un jauniešiem. Dagdas novada pašvaldības pētījumu un anketēšanu veica eksperti no Daugavpils Universitātes Inta Ostrovska un Sandra Zariņa.

Anketā tika izmantoti pamatā slēgtie jeb strukturēto atbilžu jautājumi, uz kuriem respondenti tika lūgti izvēlēties vienu vai vairākas atbildes no dotā atbilžu saraksta. Lielākajā daļā no aptaujā ietvertajiem slēgtajiem jautājumiem respondentiem tika nodrošināta iespēja piedāvāt arī savus atbilžu variantus. Atvērtie jeb nestrukturēto atbilžu jautājumi aptaujas anketā tika izmantoti divos gadījumos, kad respondentiem tika lūgts sniegt atbildes pašiem.

Aptauja tika veikta internet vidē. Respondentu atlasei tika izmantota mērķtiecīgā izlase. Mērķtiecīgajā izlasē iekļauj indivīdus, kuri atlasīti pēc kādas īpašas pazīmes un neiekļauj tos, kuri neatbilst kritērijiem. Šī metode atbilstoši pētījuma mērķim apzināti veido izlasi, kas nevis atbilst ģenerālajai kopai, bet reprezentē specifisku grupu. Šajā gadījumā tie ir Dagdas novada skolēni. Pētījuma ietvaros tika aptaujāti kopumā 80 Dagdas novada jaunieši vecumā no 10 līdz 18 gadiem.

Aptaujā piedalījās 47 meitenes un 33 zēni. Pamatā respondenti bija vecumā no 13 līdz 18 gadiem, vislielākais respondentu skaits pārstāvēja jauniešu grupu vecumā no 15 līdz 16 gadiem (31 skolēns). Līdzīgs bija pētījumā iesaistīto 13 – 14 gadus veco skolēnu (22), kā arī 17 – 18 gadus veco skolēnu (25) skaits. No jaunākās grupas (10-12 gadi) atbildes sniedza tikai 2 respondenti. Līdz ar to pētījumā iegūtie dati ir attiecināmi uz Dagdas novada jauniešiem vecumā no 13 līdz 18 gadiem.

1. Lielākā daļa aptaujāto Dagdas novada skolēnu savā brīvajā laikā sporto vai veic fiziskas aktivitātes (49 skolēni), dejo (22 skolēni), nodarbojas ar radošiem darbiem (22 skolēni), lasa (18 skolēni), iesaistās brīvprātīgā darbā (12 skolēni). Ja dejošanu pieskaita pie fiziskajām aktivitātēm, tad ir redzams, ka 71 no 80 Dagdas novada jauniešiem savā brīvajā laikā ir fiziski aktīvi (sporto vai dejo). Tai pat laikā 42 no 80 aptaujātajiem skolēniem, tas ir, puse, atzīst, ka savu brīvo laiku viņi pavada arī pie datora, bet 29 Dagdas novada skolēni par nozīmīgu sava brīvā laika nodarbi uzskata TV skatīšanos.

Tādējādi līdzās aktīvām nodarbēm jauniešu ikdienā liela nozīme ir arī paradumiem, kas veicina mazkustīgu dzīvesveidu.

2. Pētījumā konstatēts, ka puse no aptaujātajiem Dagdas novada jauniešiem (40 skolēni) nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm tikai 2-3 reizes nedēļā vai retāk (1 reizi nedēļā, 2 -3 reizes mēnesī, dažas reizes gadā vai nenodarbojas nekad), tāpēc jautājumu par fizisko aktivitāšu ietekmi uz cilvēka veselību iekļaušana neformālās izglītības programmu saturā būtu nozīmīgs ieguldījums skolēnu veselīga dzīvesveida paradumu veidošanā.

3. Dagdas skolēnu iecienītākie sporta veidi ir skriešana/vieglatlētika (53 skolēni), volejbols (47 skolēni), braukšana ar velosipēdu (46 skolēni), futbols (41 skolēns), iešana kājām (39 skolēni), peldēšana (35 skolēni), basketbols (24 skolēni). Vēl Dagdā skolēni bieži nodarbojas ar florbolu (18 skolēni), slidošanu (15 skolēni), aerobiku (13 skolēni). Būtiskas atšķirības sporta veidos, ar kuriem izvēlas nodarboties jaunieši, kas aizpildījuši anketas latviešu valodā, un jaunieši, kas aizpildījuši aptaujas anketas krievu valodā, nav vērojamas. Kopumā var secināt, ka Dagdas novadā skolēni nodarbojas ar tiem pašiem sporta veidiem, kas ir aktuāli pārējiem Latvijas jauniešiem.

4. Visbiežāk skolēni norāda, ka veic fiziskās aktivitātes, jo apzinās to nozīmīgumu veselības veicināšanā (31 skolēni) un sava ārējā izskata uzlabošanā (28 skolēni). 25 skolēniem fizisko aktivitāšu veikšana saistās ar pozitīvām emocijām. Savukārt maza ietekme uz Dagdas novada skolēnu sportošanas paradumiem ir draugu ietekmei, kā arī viņi nevēlas savu nākotni saistīt ar profesionālo sportu. Interesants ir fakts, ka tie skolēni, kas aptaujas anketas ir aizpildījuši krievu valodā, biežāk fiziskās aktivitātes saista ar rūpēm par savu veselību nekā ar ārējā izskata uzlabošanu. Savukārt tie skolēni, kas aptaujas anketas ir aizpildījuši latviešu valodā, fizisko aktivitāšu lomu sava ārējā izskata uzlabošanā uzsver biežāk nekā to nozīmi veselības saglabāšanā.

5. Vairāk par pusi aptaujāto jauniešu (54) domā, ka Dagdas novadā pietiek iespēju sportošanai un fizisko aktivitāšu veikšanai. Savas atbildes jaunieši ir pamatojuši šādi:

„..pagastā ir ierīkoti āra trenažieri”, “..mums pie mājām var spēlēt futbolu”, “..dzīvoju netālu no skolas”, “..ESF finansētie projekti paplašina sporta iespējas”. Tai pat laikā liela daļa jauniešu (26) ir atbildējuši, ka iespēju sportot un veikt fiziskās aktivitātes viņu novadā nav pietiekami. Viņi savas atbildes pamato ar šādiem komentāriem: „..dzīvoju laukos“, „..nav aprīkots sporta stadions“, „..ir tikai daži sporta pulciņi, kuri pārsvarā ir domāti sporta skolas audzēkņiem“. Pēc tā, kā skolēni ir komentējuši savu viedokli, ir redzams, ka jauniešu iespējas nodarboties ar sportu un fiziskām aktivitātēm nosaka dzīvesvieta – Dagdas vidusskolā mācās ne tikai Dagdas pilsētā dzīvojošie jaunieši, bet arī tie, kas dzīvo dažādos Dagdas novada pagastos.

6. Dagdas skolēnu izpratne par pasaules galvenajām ekoloģiskajām problēmām kopumā nav pietiekama. Gandrīz visi skolēni nosauca tikai dažu un samērā vienveidīgus variantus (jāuzsver, ka tas bija atvērtais jautājums): gaisa piesārņojums, atkritumi. Daži minēja arī meža ugunsgrēkus, kā arī klimata izmaiņas.

7. Pētot atkritumu šķirošanas paradumus, tika jautāts, vai kāds no ģimenes vai draugiem šķiro atkritumus. Krievu valodā anketas aizpildījušo respondentu vidū mazāk ir tādu, kuru ģimene vai draugi šķiro atkritumus. 44 respondenti atbildēja ar „jā“ un „dažreiz“. Tātad vairāk nekā pusei kāds apkārt to dara. Būtiski, ka 15 jaunieši par to neko nezina.

8. Diemžēl tikai 17 no visiem 80 respondentiem paši šķiro atkritumus. 31 šķiro dažreiz, bet 32 nemaz nešķiro atkritumus. Tas ir darba lauks, kur var daudz darīt, lai jauniešos attīstītu zaļo domāšanu. Pēdējā laikā daudz dzirdēts par “Zero Waste” kustību. Noteikti Dagdas skolēni būtu jāiepazīstina ar šīs kustības pamatidejām.

9. Uz jautājumu par enerģijas ekonomiju mājās jaunieši atbildēja ļoti dažādi. Visbiežāk izvēlējās atbildes variantu “Atstājot telpu, uzreiz izslēdz gaismu” (kopā 47 respondenti). Nākamais populārais variants ir “Lieto ekonomiskās un LED spuldzītes” (kopā 45 jaunieši), un tad daudz mazāk izvēlas “Cenšas ekonomiski lietot ūdeni” (kopā 22), “Ejot prom no mājām, izrauj visus vadus no kontaktiem (izņemot ledusskapi)” (kopā 18). 2 jaunieši atzīmēja, ka neizmanto sadzīves tehniku, visu daru ar rokām. Varētu būt, ka jaunieši nesaista enerģijas ekonomēšanu ar ekoloģiju un neuzskata, ka tas varētu būt apdraudējums videi.

10. Būtiska dzīves vides faktors ir gaisa tīrība. Protams, ka lielāko respondentu daļu šī problēma uztrauc – 63 jaunieši atzīmēja “jā” un “dažreiz”. 8 jauniešus tas neuztrauc, bet 9 nevar pateikt neko konkrētu. Tātad 17 respondentus, kas ir samērā daudz, tomēr šī problēma neuztrauc, lai iepriekš daudzi to nosauca pie lielākajām ekoloģiskajām problēmām.

11. Puse respondentu uzskata, ka vidi visvairāk piesārņo putekļi un aerosoli (40 respondenti). 29 respondenti pieņem, ka tie ir sēra savienojumi, un pavisam nedaudzi (8 jaunieši) uzskata, ka vidi piesārņo slāpekļa savienojumi.

12. Runājot par konkrētām dzīves vidi piesārņojošām vielām, jaunieši domā, ka cilvēka dzīves vidi visvairāk piesārņo autotransporta izplūdes gāzes (32 jaunieši) un smēķēšana (32 jaunieši), krāsas, sadzīves ķīmija, polimēri (20 jaunieši), koksnes, ogļu, benzīna degšana (jaunieši), un arī gāzes apkure (16 jaunieši). Līdzīga situācija ir arī krievu anketas aizpildījušo vidū. Tas liecina, ka Dagdas jauniešiem kopumā ir izpratne par dzīves vides piesārņojuma veidiem.

13. Saistībā ar ekoloģiskajām problēmām Latvijā, visvairāk visus kopā uztrauc gaisa piesārņojums (43 jaunieši). Interesanti, ka atkal vērojamas atšķirības izvēlēs atkarībā no anketas valodas. Piemēram, jaunu atomelektrostaciju (AES) izbūve uztrauc 18 krievu anketu aizpildījušo un tikai 1 latviešu anketu aizpildījušo. Savukārt apgriezta situācija ir ar atkritumu izgāšanu mežā – tas uztrauc 20 latviešu anketu aizpildījušos un tikai 3 krievu anketu aizpildījušos.

14. Atvērtais jautājums par ekoloģiskajām problēmām, ar kurām sastopas paši skolēni, parādīja, ka jaunieši tomēr pievērš uzmanību apkārt notiekošajam un ir ieinteresēti situācijas uzlabošanā, jo tika saņemtas samērā daudzas atbildes. Lielākais vairums atzīmēja šādas problēmas: atkritumi, piesārņoti meži, gaiss, ūdens. Tomēr vairāki respondenti atzīmēja, ka viņus neskar nekādas problēmas.

15. Svarīgi ir, lai jaunieši paši piedalītos vides saglabāšanā un domātu par ekoloģiju. Kopējais izvēļu skaits atbilžu variantiem ir samērā līdzīgs. Taču atkal vērojamas atšķirības atkarībā no anketas valodas. Latviešu anketas respondenti vairāk vēlas popularizēt „zaļo dzīvesveidu“ (17 jaunieši), šo variantu krievvalodīgajā anketā izvēlējās tikai 9 jaunieši. Krievu valodas anketu aizpildījušo jauniešu vidū vispopulārākā izvēle bija resursu saglabāšana (13 jaunieši). Diemžēl vismazāk visi respondenti tomēr paši vēlas šķirot atkritumus (tikai 15 jaunieši). Šeit ir vērojama pretruna starp atbildēm uz iepriekš uzdotajiem jautājumiem, kur jaunieši uzsvēra, ka atkritumi ir ļoti liela problēma gan tuvākajā, gan tālākajā apkārtnē. Tātad problēmu viņi saskata, taču paši īsti neko negribētu darīt, lai situāciju uzlabotu.

16. Jauniešu viedoklis, kuram tad būtu jārūpējas par vides aizsardzību, nav viennozīmīgs. Lielākā daļa jauniešu atbildību sadala, jo izvēlas atbildi: „Uzskatu, ka par vides aizsardzību jārūpējas gan valdībai, gan iedzīvotājiem“ (kopā 41 jaunieši). 21 respondents uzskata, ka par vides aizsardzību jārūpējas katram iedzīvotājam pašam. Atšķirības viedokļos ir vērojamas atbildes izvēlē „Uzskatu, ka par vides aizsardzību galvenokārt jārūpējas valdībai“ – to izvēlas 8 krievu valodā aizpildījušo respondentu un 3 latviešu valodā aizpildījušo respondentu.

17. Tātad, apkopojot pētījumā iegūtos rezultātus, ir jāuzsver – lai veicinātu jaunās paaudzes zināšanas ekoloģijas jomā un izpratni par ilgtspējīgu attīstību, visām iesaistītām pusēm svarīgi izprast ekoloģiskās izglītības, kā arī izglītības ilgtspējīgai attīstībai izredzes un perspektīvas. Svarīgi, lai izglītošanas process būtu balstīts uz sabiedrības un iesaistīto pušu vēlmēm un interesēm.

18. Dagdas novada skolēnu izpratne par veselīgu uzturu kopumā ir dažāda. Lielākā daļa aptaujas dalībnieku (62) pilnībā piekrīt, ka brokastis no rīta ēst ir svarīgi. Šim apgalvojumam daļēji piekrīt 18 un nepiekrīt 1 respondents. Tas, ka ¼ daļa no aptaujātajiem Dagdas novada jauniešiem brokastošanu tikai daļēji atzīst vai vispār neatzīst par veselīga uztura paradumu, norāda uz nepieciešamību pievērst šim jautājumam uzmanību izstrādājamajā neformālās izglītības programmā “Veselīgs uzturs”.

19. Lielākā respondentu daļa uzskata, ka augļu un dārzeņu lietošana 2 reizes nedēļā ir pietiekama. Tā domā 46 no 80 aptaujātajiem jauniešiem. Arī šai tendencei Dagdas jauniešu uzskatos būtu nepieciešams pievērst īpašu uzmanību.

20. Apgalvojumam, ka saldumu un saldināto gāzēto dzērienu lietošana var izraisīt liekā svara un aptaukošanās pieaugumu, kopumā piekrīt praktiski visi jaunieši. Jāvērš uzmanība uz to, ka šim apgalvojums pilnībā piekrīt 32 no 47 meitenēm un 22 no 33 zēniem. Tādējādi lielākā daļa gan zēnu, gan meiteņu izprot riskus, kas rodas šādu produktu lietošanas rezultātā. Tomēr daļai jauniešu ir nepieciešama papildus informācija par pareizas un sabalansētas ēšanas pamatprincipiem, par nepamatotu diētu kaitīgumu, par fizisko aktivitāšu nozīmīgumu, kā arī jāgūst pieredze veselīgas ēdienkartes veidošanā un sava dienas režīma plānošanā, iekļaujot tajā fiziskās aktivitātes.

21. 52 jaunieši uzskata, ka enerģētiskie dzērieni ir kaitīgi un apzinās to ietekmi uz cilvēka veselību. Tai pat laikā jāvērš uzmanība uz to, ka 28 skolēni tikai daļēji piekrīt tam, ka enerģētiskie dzērieni nav kaitīgi, bet 8 skolēni domā, ka tos var lietot bez problēmām. Pētījumā iegūtie dati parāda, ka vislielākā riska grupa enerģijas dzērienu lietošanā ir jaunieši vecumā no 13 līdz 16 gadiem – 21 jaunietis no 53 aptaujā iesaistītajiem jauniešiem enerģijas dzērienu izmantošanu neuzskata par veselībai kaitīgu ieradumu. Šiem rezultātiem ir pievēršama nopietna uzmanība.

22. Lielākā daļa no aptaujātajiem piekrīt, ka pietiek ar fizisko aktivitāšu veikšanu vienu stundu 2-3 reizes nedēļā. Var secināt, ka pētījumā iesaistītajiem jauniešiem pietrūkst informācijas par ikdienā nepieciešamo fizisko aktivitāšu apjomu.

24. Tikai 3 no visiem aptaujātajiem jauniešiem pilnībā nepiekrīt apgalvojumam par to, ka agri uzsāktā regulārā smēķēšana, dzeršana, narkotiku lietošana ir nopietns risks kļūt atkarīgam. Tā kā 16 skolēni daļēji piekrīt minētajam apgalvojumam, tad var secināt, ka ¼ jauniešu būtu nepieciešams papildus informācija par atkarību veicinošu vielu ietekmi uz organismu. Tikai puse no aptaujātajiem (40) Dagdas novada jauniešiem apzinās fizisko aktivitāšu lomu atkarības profilaksē. Tiem skolēniem, kuri daļēji piekrīt izteiktajam apgalvojumam, nav pilnībā nostiprinājies uzskats par fizisko aktivitāšu saikni ar veselīgu dzīvesveidu.

25. Dagdas novada jaunieši ir ne tikai labi informēti par smēķēšanas kaitīgo ietekmi, bet arī izvairās no šī kaitīgā ieraduma savā ikdienā – pētījumā iegūtie dati atklāj, ka neviens no 80 skolēniem pēdējo 30 dienu laikā nav smēķējis katru dienu. Tai pat laikā atklājas arī bīstama tendence, kam būtu pievēršama nopietna uzmanība neformālās izglītības programmās – 9 skolēni (1/10 daļa no respondentiem) ir mēģinājuši smēķēt ūdenspīpi, bet 23 skolēni (1/4 daļa no respondentiem) ir mēģinājuši smēķēt elektroniskās cigaretes.

26. Alkohola lietošanas paradumi liecina, ka no 43 jauniešiem, kas anketu aizpildījuši latviešu valodā, tikai 18 jaunieši (mazāk nekā puse) norāda, ka nekad nav lietojuši alkoholu. Lai gan neviens no skolēniem nenorāda, ka alkohols viņiem būtu viegli pieejams, tomēr 7 skolēni atzīst, ka ikdienā sastopas ar cilvēkiem, kas pārmērīgi daudz lieto alkoholiskos dzērienus. Var secināt, ka alkohola lietošanas riskam visvairāk pakļautas ir meitenes vecuma grupā no 15 līdz 18 gadiem un zēni vecumā no 13 līdz 14 gadiem. No 37 aptaujātajiem jauniešiem, kas aptaujas anketu ir aizpildījuši krievu valodā, tikai 12 jaunieši norāda, ka nekad nav lietojuši alkoholu. Būtiski ir norādīt, ka 8 skolēni pēdējā gada laikā ir lietojuši vairākus alkoholiskos dzērienus – alu, vīnu, alkoholiskos kokteiļus. Šie respondenti daudz biežāk ir lietojuši alkoholiskos dzērienus pēdējā gada laikā nekā tie respondenti, kas aptaujas anketu ir aizpildījuši latviešu valodā. Bez tam 5 no 17 pusaudžiem to ir darījuši 13 līdz 14 gadu vecumā. Tādējādi ir jāsecina, ka lielāka uzmanība alkohola lietošanas profilaksei ir pievēršama darbā ar tiem skolēniem, kuru ikdienā ģimenes valoda ir krievu valoda.

27. Kopumā jāsecina, ka narkotikas un psihoaktīvās vielas (marihuāna, ekstazī, amfetamīns, heroīns, spice u.c.) Dagdas novada jauniešu vidū nav izplatītas. Tai pat laikā tas, ka mazā pilsētā 1 jaunietis (15 – 16 gadus veca meitene), narkotikas ir lietojis 1 vai 2 reizes dzīvē un 1 jaunietis (13 – 14 gadus vecs zēns) atzīst, ka narkotikas viņam ir brīvi pieejamas, jau ir pietiekami bīstams signāls, un tam būtu pievēršama nopietna uzmanība projekta ietvaros izstrādātajās neformālās izglītības programmās.

Īstenojot šo projektu, Dagdas novada pašvaldības attīstībā tiks ieguldītas apjomīgas investīcijas gan mācību programmu izveidošanā, gan starptautisku izglītojošo pasākumu īstenošanā, gan mācību infrastruktūras uzlabošanā, kas būtiski uzlabos mācību iestādes kapacitāti, samazinās sociālā nevienlīdzību, uzlabojot izpratni par veselīgu dzīvesveidu un ekoloģiju starp riskam pakļautiem jauniešiem un bērniem ar īpašajam vajadzībām, veidojot draudzīgu tīklu starp Lietuvas un Latvijas jauniešiem.

Projektā piešķirtais finansējums:

projekta kopēja summa – 720 069,24 EUR, no tiem 612 058,85 EUR – 85 % ERAF,

108 010,39 valsts budžeta līdzfinansējums.

Dagdas novada pašvaldības kopējā finansējuma daļa 371 145,04 EUR, no tiem 315 473,28 EUR – ERAF un 55 671,76 EUR –valsts budžeta finansējums.

Saite uz Programmas mājas lapu www.latlit.eu

Saite par projektu http://www.dagda.lv/projekti/parrobezu-projekti/2014- 2020/interreg-latvija-lietuva/veseliga-dzive-pirmie-soli-radit-laimigu-nakotni.html

Saite uz oficiālo ES mājas lapu www.europa.eu

Šī informācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu.