Teritorija
No 28.09.2022. mājaslapā www.dagda.lv informācija netiek atjaunota un papildināta.
Aktuālajai informācijai lūgums sekot līdzi Krāslavas novada pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.kraslava.lv.
Informācijai iespējams sekot līdzi arī tīmekļvietnē www.kraslavasvestis.lv un sociālajos tīklos – Krāslavas novada pašvaldības (@kraslavasnovads) un Dagdas pilsētas un pagastu apvienības (@KraslavasNovadsDagda) Facebook kontā.
Dagdas novada ziņas
Tautsaimniecības ziņas, Novada ziņas
Valsts pētījumu programmas projekta EKOSOC-LV zinātnieki veic iedzīvotāju aptaujas aizsargājamās dabas teritorijās
Bieži aizsargājamo dabas teritoriju iedzīvotāji uztver dabas aizsardzību kā ekonomisku un administratīvu slogu, un iespējams, ka lielu daļu šī sloga rada dialoga trūkums.
Lai noskaidrotu aizsargājamo dabas teritoriju iedzīvotāju viedokli par dzīvi šādā teritorijā – ierobežojumiem, ieguvumiem, dzīves veidu, labklājību, attieksmi pret dabas un kultūras vērtībām, iespējamām konfliktsituācijām – zinātnieki no Daugavpils Universitātes, Vidzemes Augstskolas, Rīgas Stradiņa Universitātes un Liepājas Universitātes 2014. un 2015. gadā veica aptauju piecās teritorijās. Aptauja notika Rāznas un Slīteres nacionālajos parkos un aizsargājamos ainavu apvidos „Augšzeme”, „Augšdaugava” un „Vestiena”, kopā ir aptaujātas 248 mājsaimniecības.
Daudzi aptaujātie cilvēki augsti novērtēja to, ka viņus apmeklē un par viņu viedokli interesējas. Lielākā daļa iedzīvotāju jūtas savas zemes patrioti, zina par tuvējām dabas un kultūras vērtībām, plāno savas saimniecības attīstību un domā par apkārtnes izdaiļošanu, aktīvi izmanto dabas veltes un atpūšas dabā.
Respondenti pārstāvēja dažādas vecumu grupas – apmēram ceturtā daļa bija vecumā no 46 līdz 55 gadiem, satikām maz jauniešu – tikai 8% bija jaunāki par 35 gadiem. Šeit dzīvo arī daudz vecu (un arī vientuļu) cilvēku – ap 16% bija vecāki par 75 gadiem. Pārsvarā aptaujātie apsaimnieko nelielas saimniecības, ko var uzskatīt par tikai par papildu ienākumu – zemes platība līdz 10 ha bija 59% saimniecību. Jāatzīmē, ka apmēram 22 procenti respondentu ir ar augstāko izglītību, 54% - ar vidējo.
Vidējais apmierinātības (visus dzīves kvalitātes aspektus ietverot) līmenis ar dzīves kvalitāti visu teritoriju respondentiem ir 65%, kas vērtējams kā vidējs, un to ietekmē respondentu izglītība, ienākumu līmenis, kā arī mājsaimniecības lielums. Respondenti ir minējuši, ka viņi ir gatavi iesaistīties vides saudzēšanas aktivitātēs (63%), 27% respondentu uzskata, ka vides piesārņojums ir problēma viņu dzīves vietā, 55% respondentu – ka piesārņojuma samazināšana/novēršana ir ārpus viņu kontroles un viņi to neietekmē, 84% respondentu uztraucas par dzīves vides kvalitāti, domājot, ka nākotnē tur varētu dzīvot viņu bērni, 57% respondentu aktīvi ir iesaistījušies vides saudzēšanas procesā, 86% respondentu domā, ka vides kvalitātes uzlabošana ir katra iedzīvotāja atbildība, 52% respondentu atbalsta nodokļu palielināšanu vides aizsardzības mērķiem.
Aptauja ir viens no Valsts pētījumu programmas „Tautsaimniecības transformācija, gudra izaugsme, pārvaldība un tiesiskais ietvars valsts un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai - jaunas pieejas ilgtspējīgas zināšanu sabiedrības veidošanai (EKOSOC-LV)” 5.2.9 apakšprojekta „Sociālās apziņas izmaiņu ietekme uz ekosistēmas pakalpojumu ilgtspējīgu nodrošinājumu” pasākumiem (vairāk par projektu Latvijas Zinātņu Akadēmijas mājaslapā www.lza.lv).
Papildus informācija:
Jolanta Bāra
e-pasts: jolanta.bara@biology.lv
Notikumi novadā
Tautsaimniecības ziņas, Novada ziņas
Valsts pētījumu programmas projekta EKOSOC-LV zinātnieki veic iedzīvotāju aptaujas aizsargājamās dabas teritorijās
Bieži aizsargājamo dabas teritoriju iedzīvotāji uztver dabas aizsardzību kā ekonomisku un administratīvu slogu, un iespējams, ka lielu daļu šī sloga rada dialoga trūkums.
Lai noskaidrotu aizsargājamo dabas teritoriju iedzīvotāju viedokli par dzīvi šādā teritorijā – ierobežojumiem, ieguvumiem, dzīves veidu, labklājību, attieksmi pret dabas un kultūras vērtībām, iespējamām konfliktsituācijām – zinātnieki no Daugavpils Universitātes, Vidzemes Augstskolas, Rīgas Stradiņa Universitātes un Liepājas Universitātes 2014. un 2015. gadā veica aptauju piecās teritorijās. Aptauja notika Rāznas un Slīteres nacionālajos parkos un aizsargājamos ainavu apvidos „Augšzeme”, „Augšdaugava” un „Vestiena”, kopā ir aptaujātas 248 mājsaimniecības.
Daudzi aptaujātie cilvēki augsti novērtēja to, ka viņus apmeklē un par viņu viedokli interesējas. Lielākā daļa iedzīvotāju jūtas savas zemes patrioti, zina par tuvējām dabas un kultūras vērtībām, plāno savas saimniecības attīstību un domā par apkārtnes izdaiļošanu, aktīvi izmanto dabas veltes un atpūšas dabā.
Respondenti pārstāvēja dažādas vecumu grupas – apmēram ceturtā daļa bija vecumā no 46 līdz 55 gadiem, satikām maz jauniešu – tikai 8% bija jaunāki par 35 gadiem. Šeit dzīvo arī daudz vecu (un arī vientuļu) cilvēku – ap 16% bija vecāki par 75 gadiem. Pārsvarā aptaujātie apsaimnieko nelielas saimniecības, ko var uzskatīt par tikai par papildu ienākumu – zemes platība līdz 10 ha bija 59% saimniecību. Jāatzīmē, ka apmēram 22 procenti respondentu ir ar augstāko izglītību, 54% - ar vidējo.
Vidējais apmierinātības (visus dzīves kvalitātes aspektus ietverot) līmenis ar dzīves kvalitāti visu teritoriju respondentiem ir 65%, kas vērtējams kā vidējs, un to ietekmē respondentu izglītība, ienākumu līmenis, kā arī mājsaimniecības lielums. Respondenti ir minējuši, ka viņi ir gatavi iesaistīties vides saudzēšanas aktivitātēs (63%), 27% respondentu uzskata, ka vides piesārņojums ir problēma viņu dzīves vietā, 55% respondentu – ka piesārņojuma samazināšana/novēršana ir ārpus viņu kontroles un viņi to neietekmē, 84% respondentu uztraucas par dzīves vides kvalitāti, domājot, ka nākotnē tur varētu dzīvot viņu bērni, 57% respondentu aktīvi ir iesaistījušies vides saudzēšanas procesā, 86% respondentu domā, ka vides kvalitātes uzlabošana ir katra iedzīvotāja atbildība, 52% respondentu atbalsta nodokļu palielināšanu vides aizsardzības mērķiem.
Aptauja ir viens no Valsts pētījumu programmas „Tautsaimniecības transformācija, gudra izaugsme, pārvaldība un tiesiskais ietvars valsts un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai - jaunas pieejas ilgtspējīgas zināšanu sabiedrības veidošanai (EKOSOC-LV)” 5.2.9 apakšprojekta „Sociālās apziņas izmaiņu ietekme uz ekosistēmas pakalpojumu ilgtspējīgu nodrošinājumu” pasākumiem (vairāk par projektu Latvijas Zinātņu Akadēmijas mājaslapā www.lza.lv).
Papildus informācija:
Jolanta Bāra
e-pasts: jolanta.bara@biology.lv